Tu neesi auļojis dūkanā zirgā pie manis....

28. mar 2012. 20:29



Tu neesi auļojis dūkanā  zirgā pie manis,
Caur mežu un tumsu tu neesi maldījies viens,
Es neesmu gaidot   uz rožlapām  klājusi gultu,-
Mums katram ir sava dzīve,
    mums katram savs lepnums  un spīts.
Es neesmu skūpstā  pie lūpām  tev kļāvusies maigi,
Mums glāstu ir trūcis  un vārdu un kopīgas nakts,
Un tomēr un tomēr mēs nespējam dzēst to , kas bijis,
Un acīs man mūžīgi  mūžos tumst
                  izmisums vienmuļš un bargs.

/ Ārija Elksne /
1986

Atslegas vārdi: attiecības38418

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Dzēsts profils 30. mar 2012. 14:15

    

Dzēsts profils 28. mar 2012. 22:26

Dūkanais zirgs....cik sen nav dzirdēts tāds salikums....tāds mīļums un pasaulīgas sāpes. Skaisti un skumji.  

Gundars Ī. 28. mar 2012. 22:04

...Bet vai vajadzētu ???...

Kurzemniece E. 28. mar 2012. 21:49

Nē.Es lidoju uz pieneņpūkas ar rīta vēju azotē.

Vineta K. 28. mar 2012. 20:45

      

Dzēsts profils 28. mar 2012. 20:41

Ko tā sieviete īsti ir jutusi-mīlestību vai naidu?

Autorizācija

Ienākt