jau kuro reizi rakstu vārdus vējam...
29. mar 2012. 21:09
jau kuro reizi rakstu vārdus vējam
zinot ka pratīs tas atstāt vien tos
kas mani uzmeklēja
jau kuro reizi mēģinu
skumjas pārvērst priekā
lai asaru vietā acīs smaids pakavējās
varbūt vēl nav īstais laiks
lai ziemu nomaina dzestrie vēji
kas nesīs pavasari
un aizmirsīsies aukstums
kas dvēseli atsaldēja... (Sandija...)
Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356, mīlestība34035, dzīve38617, attiecības38714
Komentāri (9)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
daina S. 14. apr 2012. 17:42
Dzēsts profils
30. mar 2012. 09:13Burvīgi un mīļi!
Frēzija v. 30. mar 2012. 00:45
Tas rīts bij apmācies.
Un tikai...
.....
Es smaidīju,
man pretī nāca
no miega modies
rudens vējš.
Viņš kāra šūpoles,
es droši kāpu,
pie zvaigznēm turējos
un elpā tavā.
vēl nesapratu
laimē savā
kur aizpūtīs
tas trakais vējš.
Bet lai!
Es atsmēju
un augstu uzlidoju...
...
rīts bija apmācies.
Un lietus
manu prieku apraudāja.
Es -nesapratu...
/Z.Logina /
Vineta K. 29. mar 2012. 22:14Ja,ne tagad,tad rit,ja nerit tad nakotne.Bet sirds mieru tu atradisi.Vissam savs laiks.
jautrite b. 29. mar 2012. 21:58nu patreiz jāraksta lietum-aiz loga grabinas
tamara m. 29. mar 2012. 21:33Pussolīti vajag pa labi, Īstā reizē pateikta vārda, Paliks taciņa tukša - nekas: Īstā vietā smaidīta smaida, Izmijas pretimnācēji abi . Neliela soļa,kas nesaspārda, Cik maz mums vajadzīgs,cik maz: Sirds, kura veselu mūžību gaida......
Dzēsts profils
29. mar 2012. 21:28jaukas rindiņas!!!!!!!!
Sara A. 29. mar 2012. 21:23Varbūt neraksti vējam ,bet atdod tam domas .
Dzēsts profils
29. mar 2012. 21:21Nu vasara,viss zied un šūpojas,
Kā spārnota es zaļās takas minu;
Es pati esmu daļa vasaras,
Ne citu jūtu vairs,ne citu zinu.
(E.Zālīte)