Šonakt es gribētu saplīst.
Nokrist zemē kā trauks un saplīst.
Jo ir viegli saplīst kā traukam.
Cilvēkam tas ir mokošāk.
Tas nevar izslīdēt pats sev no rokām un saplīst.
Un citi nemana tik un tā,
ka tu jau tāpat lēni un mokoši šķelies.
Pēc tam - gan visi ir gudri.
/Jānis Sirmbārdis /
1980
Atslegas vārdi: attiecības38723
Dzēsts profils
31. mar 2012. 23:53Šonakt dzemdēsi?! Agrāk dzemdības sauca par saplīšanu...
Kurzemniece E. 31. mar 2012. 22:47Ieviņ,kas tad līmēs un druskas salasīs?
Vineta K. 31. mar 2012. 22:22
Frēzija v. 31. mar 2012. 18:39 ..... vismazākās plaisas sāpīgi atsauksies atmiņā .....
..... kam tas vajadzīgs ....!?
Dzēsts profils
31. mar 2012. 18:37Dzejolis tiešām jauks!!! P.S.Tikai nevajag saplīst šonakt,ne citu reizi,ko mēs bez Tevis Amigosā darīsim?
Ingrida X. 31. mar 2012. 18:16...jauks???..nē, dziļš, ļoti. Vēl jo vairāk- ja uzrunā tevi īstajā brīdī.../".. tu jau tāpat lēni un mokoši šķelies/
Dzēsts profils
31. mar 2012. 17:58Jauks dzejolis...