sasildi mani...neaizej...

1. apr 2012. 00:24

sasildi mani
neaizej
netriecies vējiem līdzi
dzīve ir
strauju pārmaiņu pilna
mirklis jau nākamais
mēģinās izšķirt mūs
kāpēc tā notiek
kad satiekam
dvēseļu atspulgu savu
nespējam palikt kopā
mūsu sirdis
pukst unisonā
un domas
atlido reizē
un skumjas
kas pārņem
dvēseles mūsu
un sāpes
kas divkāršojās
tā ir laime
un prieks
kas nav valdāms
un mīļums
kas dara mūs neprātīgus
nojausma
mums vēl nezināma
ka nebūs lemts
ilgi būt kopā
mēs atdodam parādus
neapzinoties
par dzīvēm sen izdzīvotām
un dodamies tālāk
mazliet apskaidroti
vien atmiņās smeldzīgās
kavējoties... (Sandija...)

Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356, dzīve38617, attiecības.mīlestība0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (46)

Gundars Ī. 1. apr 2012. 00:49

...varbūt...kkad...kkur...kkā...

Dzēsts profils 1. apr 2012. 00:42

Gundars eSTe , kurš izpilda šo brīnumjauko muzikālo, es pat teiktu, šedevru?

Gundars Ī. 1. apr 2012. 00:41


......

Dzēsts profils 1. apr 2012. 00:37

Gundar eSTe , vēl smeldzīgāku, dziļāku un izjustāku dzeju varētu padarīt , kāda atbilstoši piemeklēta muzikāla kompozīcija. Varbūt tu varētu šodien vēlreiz pielietot savu talantu un uzburt mums neaprakstāmas sajūtas pievienojot kādu savu dziesmu.

Dzēsts profils 1. apr 2012. 00:30

labs dzejolis,rakst'its nosirds.

Gundars Ī. 1. apr 2012. 00:27

,,,Sandij, dzeja ļoti smeldzīga, bet dziļa, un...kāpēc tas...tā...

Autorizācija

Ienākt