Nuja - der kādam uzšaut ik pa laiciņam ...

Kuku,ne velti ir jāapdomā sava rīcība un vārdi,bet reizēm der arī kādreiz tomēr kādu vārdu tomēr teikt.Galvenais lai neturētu savas emocijas.

Nujā ... kad ar viņiem šaudās , visādi var gadīties  

Kuku, savu reizi vārdi ievaino vairāk kā rīcība.

AHA  

AMIGOSS BREMZĒ>>>>

Par vārdiem nē - tikai par rīcibu   ... amigoss baigi bramzē  

Kuku, loģiski ,ka par katru vārdu jāatbild.

Nezinu gan , ar to pretrunīgumu nekas nesanāk - visai rīcībai loģisks pamatojums atrodās ...

Tad mēs domājam vienādi.

Tieši to arī vēlējos pateikt!  

Porcelāna eņģelīt,dzīve mums vienmēr māca,ka nevajag bojāt nerva sistēmu ar tiem cilvēkiem,kas to tā pat nesapratīs.Bet tā gribas izteikt viedokli,jo ir par cilvēku pavisam cits viedoklis.Varbūt tās ir audzināšanas sekas,ka labāk paklusēt,lai nebūtu problēmu.Un kad beidzot var runāt,mēs vairs nemākam par sevi pastāvēt.Labāk es esmu pretrunīga personība,ne persona,kas iemācījusies izlikšanās spēli,un ļoti bērnišķīgi par to priecājas.

Ok, jāiepazīst..., bet kāda mārutka pēc? Lai kontrolētu, lai brīnītos vai šaustītu sevi....bāc, es vairāk tā nekad nedarīšu, nu kā es tā varēju, etc. Var jau kādreiz kko arī nokontrolēt, un tad tā sajūta ir riebīgāka, nekā tad, ja būtu darījis, darījis un vēlreiz darījis... Protams, cita lieta ir provokācijas... , kad emocijas vispār sit augstu vilni... tobiš, tajā brīdī tu sevi nepazīsti, bet otrs ir iepazinis jau tiktāl, ka zina, kur tevī jānospiež uz pareizajām pogām Godīgi sakot, domāju, ka pretrunā ar sevi kkādos jautājumos vai aspektos būsim visu mūžu, jo laikam ritot zināma pieredze un iegūtās zināšanas var mainīt mūsu iepriekšējos uzskatus un stereotipus.   Katrā ziņā mani vairāk uzrunā stāsts(a/biogrāfija, vēsture, etc.)...viņš/viņa bija ļoti pretrunīga personība...

Bet nevienmer to saprot.

Nu te ir ta!

Arvil,ko tas spice nozīmē?

Spice!

Līga, tas ir pareizākais.Lai dzīvo savā iedomu pasaulītē.

Nu, ja runāt nav vērts, bet klusēt grūti- tad jau atliek vien norobežoties