...Tu tomēr dziedi, salīkusī priede.....

2. apr 2012. 19:50



..Tu tomēr dziedi, salīkusi priede,
Jo krastā diža šalko tava cilts,
Bet apkārt jomai skopa kāpu smilts,
Kur vēju dēli aizvelk vētras sliedes.
Šeit jūra mūžam nemierīga vird.
Ar aukām  jācīnās līdz pašai nāvei.
Bet ziemā tu pret ledus vīriem stāvi.....
Kaut arī nezinu, kā pukst tev, kokam , sirds,-
Bet nevar būt , ka tāda sirds ir sīka.

/Harijs Dimants /
1960

Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

daina S. 4. apr 2012. 12:00

skaisti

Dzēsts profils 4. apr 2012. 11:40

Burvīgi...     

Kurzemniece E. 2. apr 2012. 23:20

Palaikam dziedu ar vēja sacerētiem vārdiem.

Ineta L. 2. apr 2012. 21:17

Jā, viela pārdomām, tādas spēcīgas rindas.

Vineta K. 2. apr 2012. 20:46

  

tamara m. 2. apr 2012. 20:11

Ne sidraba zaru ir lauzusi roka.Ne sidraba ziedu ir plūkusi sirds.Bet tikai ar skatienu staltajam kokam es pieskāries esmu.Un acis vēl mirdz.

Autorizācija

Ienākt