Reiz,kads mans amigos lv. draugs-Alise atsūtīja šo miniatūru...
Paldies,Alise!
Tā man iepatikās un mēģināju to pārtulkot!
Tāda ir mana noskaņa šodien,kad saule mijas ar sniegputeni....

                            Vientuļais Vilks

Tur,kur sākas saullēkts un beidzās zvaigznes uz divu Pasauļu robežas
Vientuļais Vilks atvadās no Nakts!
Viņu gaida jauna diena!
Pēdējais skatiens uz Ceļa Zvaigzni,kura viņu ir ved pie Vienīgās!
Bet sajūtas nepievils pelēko Brāli!,
Ceļš-kuru rāda Zvaigzne vienmēr dzīvo viņa atmiņā.
Jau sen viņš meklē savu Vienīgo Vilceni...Sen...
Lielais Mežs ir plašs un milzīgs,taču Vilka spīts ir vēl lielāks.
Joprojām viņš atceras viņas acu skatienu,kurš it kā garāmejot tika veltīts Vilkam.
Starp miljoniem Meža smaržu viņš atceras Viņas smaržu un Vientuļnieks nekad neatkāpsies no iesāktā ceļa!
Var jau būt,ka tas nav Liktenis,var būt,ka tā nav pat Mīlestība....
Varbūt tas ir tikai Sapnis,kuru nemaz nav lemts piepildīt
un sasniegt Mērķi nemaz nav iespējams?
Un varbūt tā nemaz nav Vilcene,kuru viņš meklē,
bet ceļš uz iekšējo Brīvību un Mīlestība ir tā,kas palīdz šajā ceļā?
Pat Viedais Krauklis nespēj atbildēt uz šiem jautājumiem,taču vienu viņš zina-
"Vilki nepadodas!"
Nekad!
Lai sagrūst smilšu pilis,lai virs meža trako vētras un viesuļi,
Vientuļais Vilks zina,ka Saules stars izlauzīsies cauri biezajai Meža lapotnei un apgaismos Ceļu,bet rotaļīgais vējš izdzenās vētras mākoņus,
lai Ceļa Zvaigzne vienmēr spīdētu debesīs!

P.S.Vecais Viedais Krauklis skatoties nopakaļ tālāk skrejošajam
Vientuļajam Vilkam,smaidot pie sevis nodomāja...
"Lai skrien! Lai ceļš ir ļoti grūts un bīstams!
Kurš turpina meklēt-tas vienmēr atrod!
Kurš nepārstāj Ticēt,Cerēt un saglabā sirdī Mīlestību-vienmēr sasniedz Mērķi un
ir spējīgs uzcelt savu Smilšu pili no Vēja un GAISMAS!"(sun)
Tur,kur sākas saullēkts un beidzās zvaigznes,uz divu Pasauļu robežas
Vientuļais Vilks atvadās no Nakts un turpina savu Ceļu....