Vainas apziņa pareizā daudzumā ir ļoti noderīga.
Ja tā pārāk liela,tu iegrimsti sevis žēlošanā.
Ja tā pārāk maza,tev draud briesmas kļūt
nejūtīgam pret citu cilvēku ciešanām.
Pareizs vainas apziņas daudzums atbrīvo no
nevajadzīgas nožēlas,palīdz labot pieļautās
kļūdas, ļauj būt saskaņā ar sevi un apkārtējiem.
Kā lai saglabā sevī pareizu vainas apziņas daudzumu?
Atslegas vārdi: Attiecības38715
Ako neko, nezin kur tās diskusijas reizēm aiziet.Tu nekad neesi traucējis.Redzi,pat jaunu vārdu iemācījos.Lai Tev arī gaišas lieldienas.
Nu nejaukšos Jūsu nopietnajā diskusijā ar savām muļķībām un ...
Siltu saulīti debesīs,maigu vējiņu šūpolēs,stipras oliņas tām ripinoties vēlot nu teikšu Atā !!!!
Ako neko,vispār sāku atcerēties.Skolā mācīja.Kādreiz gan bija padomāts par sievām.Tagad tikai lielas ierīces,ka atliek tik panna,ar ko sagaidīt vīru no kroga.
To var rokā turet un var uz koka uzkārt un būs stacionārais
Ako neko,tas jau aukstais ierocis.Un ko dara ar aplīti?
Aleksandr,tos gājienus ne vienmēr var saredzēt.Bet sāpīgi,ja Tu sarunājies ar cilvēku,kuram nekad nav bijusi vainas apziņa.Tad atduries kā pret sienu.
Bez bezmēna nekādi...tikai uz jušku
Skārlet,ir vainas apziņas,kas nepazūd visu dzīvi.Pašnāvība ir iespēja vēl kādu iedzīt vainas apziņā.
Mūsējos jau arī vairs neredzēt
Skārletai taisnība par depresiju u.c,ko var radīt vainas apziņa..tāpēc jau blogs par to,ka visam jābūt ar mēru..tik zināt to mēru.
nu re!taisni kā no vecmammas ņemti! aka,vectēvu es neredzēju,viņš jau toreiz Anglijā bija.. taisni kā mūsējie tagad,tik viņš apsteidza
Mairita,jāparedz vairāki gājieni uz priekšu,lai saprastu,ar ko tas viss beigsies,tā ir cilvēciskā atbildības vainas sajūta....
Pārspīlēta vainas sajūtas paušana parasti ir liekulība, īsta, smaga vainas sajūta var iedzīt pašnāvībā.
Raiti,tieši tā.Vainas apziņai mazās devās tomēr jābūt.
Ako neko,es jau vēl neesmu tik veca.
Un ar to rokturīti Raisa pa to vectēv muguru nedarbojās???
Raisa, tiešam nezinu.Gribētos redzēt,kā izskatās.
Vainas apziņas esamība norāda, ka neesi egoists.
Lūcij,arī stipram reizēm sāp,un ceļus pareizos tie neizvēlas.Akmens dažreiz spēcīgs ceļa vidū stāv,ka grūti to no ceļa stumt.Tad viltīgi tam apkārt jāiet.