Habards Saentoloģiju ir nosaucis par reliģiju tikai un vienīgi tāpēc, ka tā ir palīdzība cilvēkiem.
Dianētika ir Saentoloģijas priekštece. Saentoloģija jau it filozofijas paveids.
Tam jau, manuprāt, nav nekādas nozīmes, kā viņu nosauc, galvenais ir tas, ko tā dara.
Esmu izglābis cilvēku no pašnāvības, no ļoti dziļas depresijas, atgriezis praktiski dzīvē, pilnvērtīgā dzīvē, Esmu atbrīvojis cilvēku no alkoholisma, no narkotikām, atbrīvojis no sāpēm.
Katram cilvēkam piedzimstot tiek dots zināms daudzums dzīvības enerģijas, to neviens nevar noliegt. Dzīves gaitā sastopamies ar daudz ciešanu momentiem, kuri maz pamazām sakrājoties, piesaista sev dzīvības enerģiju. Vai nav redzēti cilvēki, kuri zaudējuši enerģiju no pārdzīvojumiem (tuvinieku zaudējums), kuri paguruši dzīvot...iekrīt dziļās depresijās utt. Dianētikas pamata nozīme ir tur, ka viņa spēj atbrīvot šo nosegto dzīvības enerģiju un atgriezt cilvēku dzīvē.
Sabiedrībā ir vispārzināms pieņēmums, ka cilvēks izmanto tikai 10% sava prāta potenciāla. Habards saka, ka tie vidēji ir 25%. Vai varat iedomāties, kāds izskatās cilvēks ar 100% prāta potenciāla. Tas ir Klīrs (tīrs) no jebkādām sāpēm, kuras nosedz viņa enerģiju. Habards jau pats neizdomāja šo saucamo zinātni par prātu, cilvēki, kuri zina, kas ir ezoterika, zina, ka Visumā ir neiedomājamas gudrību rezerves un caur nedaudz cilvēkiem tās nonāk mūsu rīcībā. Neviens nenoliedz gudrus cilvēkus, noliedz tikai to, ko nesaprot. Cik tad sen atpakaļ noliedza, ka zeme ir apaļa? Tas ir evolūcijas ceļš.