Mīlestība

   Kad mīlestība tevi aicina, tad seko tai,
   Kaut arī tās ceļš ir grūts un stāvs.
   Un, kad tās spārni tevi apskauj, tad ļaujies tai,
   Kaut arī to spalvās slēptais asmens var ievainot tevi.
   Un, kad tā runā uz tevi, tad tici tai,
   Kaut arī tās balss var sagraut tavus sapņus, kā ziemeļvējš noposta dārzu.

   Jo, kā mīlestība ceļ tevi godā, tāpat tā sitīs tevi krustā.
   Kā tā liek tev sazarot, tāpat tavus zarus tā apgriež.
   Kā tā paceļas līdz tavai galotnei un glāsta maigās lapas, kas trīsuļo saulē,
   Tāpat tā nolaidīsies pie tavām saknēm un izkustinās tās no zemes.
   Kā labības kūļus tā savāc katru no jums pie sevis.
   Tā kuļ tevi, lai darītu tevi kailu.
   Tā vētī tevi, lai atbrīvotu tevi no pelavām.
   Tā maļ tevi līdz miltu baltumam.
   Tā mīca tevi, līdz tu topi lokans;
   Un tad nolemj tevi savai svētajai ugunij, lai tu kļūtu par svētu maizi Dieva svētā mielastā.

   Visu to mīlestība ar tevi darīs, lai tu uzzinātu savas sirds noslēpumus un caur šo zināšanu kļūtu par Dzīves sirds daļu.

   Bet, ja savās bailēs tu meklētu vienīgi mīlestības mieru un mīlestības prieku,
   Tad tev pašam būs labāk, ka tu apsedz savu kailumu un aizej no mīlestības kuļamā klona
   Tajā vienmuļajā pasaulē, kur tev būs smieties, bet ne visus savus smieklus, un kur tev būs raudāt, bet ne visas savas asaras.

   Mīlestība nedod nekā cita, kā vien pati no sevis un neņem nekā cita, kā vien pati no sevis.
   Mīlestībai nekas nepieder, nedz arī tā kādam pieder;
   Jo mīlestībai pietiek ar mīlestību.

   Ja tu mīli, tad tev nenāktos teikt:” Dievs ir manā sirdī,”- bet gan:”           Es esmu Dieva sirdī.”
   Un nedomā, ka tu spēj virzīt mīlestības ceļu, jo mīlestība, ja vien tā atrod tevi tās cienīgu, pati vada tavu ceļu.

   Mīlestībai nav citas vēlēšanās, kā vien piepildīt sevi.
   Bet, ja tu mīli un ja tev ir kādas vēlmes, tad lai tavas vēlmes ir šādas:
   Izkust un būt kā tekošam strautam, kas dzied savu dziesmiņu naktij.
   Iepazīt pārlieku liela maiguma sāpes.
   Tikt ievainotam no paša mīlestības sapratnes;
   Un asiņot no laba prāta un ar prieku.
   Pamosties rītausmā ar spārnotu sirdi un pateikties par vēl vienu mīlestības dienu;
   Atpūsties dienvidū, kavējoties domās par mīlestības svētlaimi;
   Vakarā atgriezties mājās ar pateicību;
   Un tad iemigt ar lūgšanu par savu mīļoto sirdī un ar slavas dziesmu uz lūpām.