Bet ja to domu kā sviestmaizi ''iemērēs"  , piemēru netrūks - veselas tautas ir "zombētas" ar mērķtiecīgas propogandas palīdzību ...  

Klejojošais Fluko, arī domas.Dzīve visu saliek pa plauktiņiem.

Ilona... bet kas tieši Tevī pretosies tai uzpiestai domai, varbūt ka tikai cita doma, kuru Tu jau esi pieņēmusi par savu  

Par to jau arī bija mans "iebildums", ka varam uzklausīt, varam pieņemt jebkuru domu, bet, vismaz es noteikti, pretošos, ja man jebkādu domu "uzspiedīs". Vai to paudīšu skaļi vai klusēšu - tā jau būs tikai forma nevis pati doma.

Vērtības varbūt, un arī ne visas ...bet ne domas

Klejojošais Fluko,Mums jaunībā šķiet,ka mēs cīnāmies ar stereotipiem.Bet gadiem ejot,saprotam,ka cīnāmies ar vējdzirnavām.Un nemanot esam pieņēmuši tās pašas domas,ko mūsu vecāki.Varbūt pieņēmuši tās pašas domas par pareizi esam.

Ilona ... tiešā tekstā apgalvojums nepareizs, mēs nepārstājam domāt bet gan pārstājam meklēt domas, vai risinājumus.
Nedomāt jau ir meditatīvs stāvoklis.
Par to spēlējos , tas tā, es pats brīžiem ar citu domām.  

Ilon , šo domu noteikti pirms Tevis kāds jau bij izdomājis  ...

Nu, nu... Apgalvojums skan "Ja mums saka, ko domāt, mēs pārstājam domāt."?
Ja es nedomāju to, ko man liek domāt, bet domāju savas domas, tad es "spēlējos"? Interesanti, interesanti...Tūlīt pieņemšu šo domu un pašai nevajadzēs neko domāt! Ērti...

Nuja - motoriņu pierīkot ....

Mairita ... jautājums būs vai domu spainis kurš ir pilns ar uzpiestām domām varēs sevī atrast vēl vietu jaunai domai, laikam jau nē un tāpēc ir redzemas paaudzu atšķirības kuras dzīvo vispārēji pieņemtajos tā brīža steriotipos.
Uzlabot, ja tā ir ikdiena, tad tas vairs neliekas ineresanti    

Klejojošais Fluko,Daudzreiz pirms mums kāds ko izdomājis,bet mums vēl ir iespēja to uzlabot.

Ilona ... kas mūsos pretojas tai domai tas vēl no sērijas spēlējos  

Aha ....savu viedokli , kas radies no citu cilvēku tīši vai netīši uzspiestajiem viedokļiem  

Stāsts iz dzīves, vairākus gadus atpakaļ vajadzēja uzkonstruēt sava prieka pēc vienu lietu, domāju trīs dienas izdomāju, izmeiģināju darbojas ... iekšēji  jutos lepns, baigais kings. Pēc kāda laika netā atradu pašu ideju, kas izdomāta vairākus desmitus gadus atpakaļ, tikai nav populāra, tāpēc arī ne tik ievērojama.
Pāris dienas atpakaļ radās arī viena doma citā konstrukcijas risinājumā, sāku rakt netu, dzeks jau ko līdzīgu gadus trīs atpakaļ uztaisījis.
Paliek jautājums kuras vispār ir mūsu domas, un vai vispār ir

Tagad jau vairāk var izteikt savu viedokli.Bet vai mēs joprojām labāk nepiekrītam citu viedoklim,it sevišķi,ja tā ir autoritāte.

Sociālās paradigmas (paradeigma - modelis , paraugs gr ,v) nosaka mūsu uzvedību un vērtību sistēmu ,  paradigma - tas ir filtrs caur kuru mēs lūkojamies uz pasauli , mūsu skatījums uz '' realitāti '' . Tāpēc ka paradigma nosaka mūsu realitāti , mēs reti kad viņu ievērojam un vēl retāk uzdodam jautājumus par viņu . Mēs nedomājam par viņu - mēs domājam no viņas pozīcijām .....?
Varbūt citāts nav īsti par tēmu - bet no uzspiestām domām sociālā uzvedība tiešam veidojās ...

Skolā jau mums liek domāt.Kā sabiedrība domā.

Ilona,vai arī pieņemam uzspiesto domu kā savējo.

Nuja - tas sākas jau bērnībā , visa tā audzināšana un mācīšana ....