Bethovena " ADELAĪDE"

11. apr 2012. 21:21



Es jaušu ziedoņblāzmas  sevī spīdam,
Kāds sauciens aizlāsmojas tālās augstienēs.
Vairs  nemanu , ka zemi kājas mīda,
It kā tā izgaistu un arī debess  zustu,
Lai nemirstīgās ilgās satiekamies mēs.
Kad visums deg kā jaunu rožu sārts,
No  liesmām viļņojas un izaug mīļās vārds:-
- Adelaīde  !

/Mirdza Ķempe /
1977

Atslegas vārdi: mīlestība33916

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Dzēsts profils 12. apr 2012. 15:55

Dzīvē ir daudz skaista-ziedi
un krītošas sniegs,lecoša saule,
Tomēr visskaistākais ir cilvēks,
Cilvēka sirds,kas pati staro,
Bet gaismu un siltumu citiem dod.

Jānis E. 12. apr 2012. 07:53

Pat ļoti skaisti.
Šis ir cits Bēthovens, kādu biju pieradis dzirdēt.
Paldies!

Vineta K. 11. apr 2012. 23:57

Bez komentariem,muzika pate runa.     

Autorizācija

Ienākt