Par savu mīļo nesauc to,
Kas ,redzot tavu galvu noliekto,
Ne mirkli nespēj ar tevi bēdās būt,
Bet grib no tevis tikai prieku gūt.
Šī mīla neganta un auksta top
Ja savu labumu tā tevī  nesastop;
Un viena asara , kas tavās skropstās trīs,
Kā palu straume viņu projām  dzīs.

/M.Ķempe /
1977