Lepnums...

14. apr 2012. 23:53

Cik gan nožēlojami mēs mēdzam būt, kad mūsos ierunājas lepnums....
Ne redzam, ne dzirdam, ne saprotam savus mīļos, tuvos.....JO šajā brīdī eksistē mūsu pašu ES un tikai ES. Mēs stāvam katrs savā upes krastā un bļaujam viens uz otru, kaut turpat ir tilts, pa kuru varētu paieties viens otram pretī un aprunāties...
Tā vietā mēs nodedzinam šo "glābējtilu'' un paliekam katrs savā upes krastā.
Vieni....
Un pēc gadiem apjaušam, ka tā bijusi tik milzīga kļūda....
Bet....
Joprojām esam vieni paši un nevienam nevajadzīgi....
Bet lepni....
....NOŽĒLOJAMI......

Atslegas vārdi: Dzīve38008

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (21)

Dzēsts profils 15. apr 2012. 12:05

Būt lepnam- nav nedz nosodāmi, nedz nožēlojami, nedz tas nozīmē , ka tas ko kādreiz izdarīji- tā ir bijusi kļūda.. Jo neviens jau nezin- kā viss būtu risinājies tad, ja abi būtu palikuši kopā.. vai nu tik nenozīmīga tā situācija patiesībā bija..
Piekāpšanās, glābējtilti/ takas/  ceļi un celiņi- tas ir tas, kas vajadzīgs cilvekam, kurš šaubās, kurš nav pārliecināts un stabils - pats sev..
kas nu nekad nav par vēlu- tā ir vēlme izprast otru un sevi- kāpēc pat senāka situācija bija tāda, kāda bija.. taču viss pārējais- tā ir lirika  bez jebkāda seguma. Esi viens - tātad pats izvēlējies  tādu ceļu- būt vienam, nevajadzīgs- tātad sāc spēlītes- ai, pažēlojiet mani nabaga nelaimīgo..  un saņemsi šādi uzmanību , līdzjūtību, viegli un ērti.

Dzēsts profils 15. apr 2012. 09:54

Jo ilgak te uz šis pasaules dzīvoju ,jo vairāk sastopu dažāda rakstu cilvēkus...
Likās ka grāmatās tā tikai ir, bet ne, tādiem raksturiem ,īpašībām ir cilvēki dzīvē,kopā ar mums...arī man ir savi ņiķi stiķi...bet emu iemantojusi dzives gudrību ,mācījusies no vecākiem cilvēkiem, un likusi aiz "auss"...atškirt lietas un saprast ...nebūt augstprātīgai bet diskutēt ,pat atzīt ,ka tas ir ta vai šitā...un iemacījos piedod,bet arī atteikties.....
Tas ir gribas spēks....cik tev ir  iekšā....

Dzēsts profils 15. apr 2012. 09:31

Lepnums čukstēja viņiem ausīs tik patīkamu glaimus,ka viņi laikam jutās pilnīgi laimīgi-tikai uz īsu mirkli,tāpēc arī palika vieni un nevajadzīgi,par ko nožēlot bija par vēlu.

Ineta L. 15. apr 2012. 07:44

Lepnība un ietiepība ir dikti slikti padomdevēji!

dzintra s. 15. apr 2012. 07:36

nevis lepnums, bet stulbums.

Dzēsts profils 15. apr 2012. 06:58

Ja tu to otru mīli,ir jādara tā,kā viņam labāk. Viņš izdarīja izvēli.

Dzēsts profils 15. apr 2012. 02:39

Ja nu tā būtu...Ilon

IlonCis I. 15. apr 2012. 01:52

Vai nu viņam vienam tā...

Dzēsts profils 15. apr 2012. 01:43

Neviens Tev nesakošļās un mutē neieliks...Tava dzīve un Tev to lemt Bet...varbūt ir vērts, lekt upē un peldēt uz otru krastu  ....ne iet, pār tiltu ,ar augstu paceltu galvu ....

Dzēsts profils 15. apr 2012. 01:02

Ir lepnums un lepnība .... vai šajā gadījumā, pie vainas nebūs tā otrā.

IlonCis I. 15. apr 2012. 01:02

Cik saprotu, Mairis te runā par lepnumu, ko pēc daudziem gadiem nožēlo, kad divi cilvēki savā lepnībā ir pazaudējuši viens otru. Pavisam. Un nevar vai neprot, vai negrib to labot. Bet patiesībā grib, jo jūtas nožēlojami. Jo vieni, bet taču lepni... Kā būt? Šis blogs man lika par šo to aizdomāties tomēr.

Dzēsts profils 15. apr 2012. 00:53

Lepnums ir dažāds un katram  sev saprotams, par to var ilgi un gari diskusēt   

Vasilijs P. 15. apr 2012. 00:33

Meita paaugusies-neviens pagalma vinai neko neiebazis,un neviens liftu jau neblokes,lai par visu to papriecatos...

Vineta K. 15. apr 2012. 00:23

Tas ir intresanti.Nejau tikai lepnums ir vainigs,bet nespeja piekapties.Strida abas poses i vainigas.Ja tu juti ka tava taisniba,piebremze,apstajies,uzgaidi,neturpini.Kad otra pusite ir izsteikusi vissu,tad jus varesiet atrast kopigo valodu.Un viens otru sadzirdesiet.Bet jus stavat un turpinat blaut viens otram virsu.Tas nozime,ka ne tu,ne vina nekad nebusiet kopa.Jums ir izveidojusies plaisa jau sen.

IlonCis I. 15. apr 2012. 00:14

Viss man bija saprotams līdz vārdam "lepni". Par ko lepni? Lepni par to, ka vieni? Vai lepni par to, ka vieglāk pārkāpt pāri otram nevis savam ES? Ja apzinies, ka kļūda, kāpēc nelabo? Lepnība neļauj? Par vēlu? Var taču nebļaut, bet aprunāties, var taču jaunu tiltu pāri upei uzcelt...Nekas nekad nav par vēlu, kamēr cilvēks dzīvo.

Vasilijs P. 15. apr 2012. 00:13

Vecmaminas apgadaja ar piradziniem.

Vasilijs P. 15. apr 2012. 00:12

Gajam viena ritma ar Marksu un Engelsu!

Vasilijs P. 15. apr 2012. 00:09

Jau kops 1905 gada piedalijusies visas revolucijas!

Vasilijs P. 15. apr 2012. 00:08

Un Latviesi ir tik drosmigi!

tamara m. 15. apr 2012. 00:06

Idiāli  raksturoji,kas ir lepnums,bet viena iespēja tomēr pastāv  un tā iespēja ir PIEDOŠANA .Grūti bet būtu pareizi.

Autorizācija

Ienākt