Rozes,rozes tikai īsu brīdi zied.......,

17. apr 2012. 20:26

runāt caur puķēm,puķu valoda-šie un daudzi citi teicieni liecina,ka puķēm mūsu dzīvē un valodā ir liela nozīme.Agrāk cilvēkiem nebija pieņemts tieši izteikt savas jūtas,tādēļ viņi to mēģināja darīt,dāvinot ziedus,kuriem katram bija sava nozīme.

Alpu roze-kad mēs atkal tiksimies?
Alpu vijolīte-Tava vienkāršība mani pārsteidz.
Apiņu ziedi-Es neļaušu sevi pārsteigt nesagatavotu.
Baldriāns-Es tevi aizsargāšu.
Baltā neļķe- Es vēl esmu dabūjama.
Ceriņi-Vai tu arī man esi uzticīga.
Citrons-Šo tavu lūgumu es nevaru izpildīt.
Dadzis-Šīs lietas man ir pārāk bīstamas.
Diždadzis-Tu man esi par uzbāzīgu.
Ģerānija-ES vēlos ar tevi iepazīties.
Īrisi-Es par tevi cīnīšos.
Jasmīns-Tu esi apburoša.
Krizantēma-Mana sirds ir brīva.u.t.t.

Cik zema tā sirds,kas nepazīst mīlas,
Kas nespēj no mīlas reibt!
Ja nemīli tu,kā gan vērtēt vari
Žilbinošo sauli un mēness
mirdzumu kluso?
        /OmārsHaijams/

Atslegas vārdi: ZIedi71

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (42)

Mairita G. 17. apr 2012. 22:17

Kuku,tas tagad.Bet senāk,kad klētiņās tikās.Saimnieks jau nu neļautu puisim katru dienu pēc puķēm braukt.

savsem k. 17. apr 2012. 22:15

Nekā nebija - lauku pusis brauc uz pilsētu veikalā puķes pirkt ...

Ineta L. 17. apr 2012. 22:07

kuku- esi bērnību aizmirsis vai, kad viens otram pakaļ ar nātru lakstiem un dadžu bumbuļiem skraidīgām Tikai to daiļo puķi neviens pretī negribēja ņemt...

Mairita G. 17. apr 2012. 22:05

Kuku,kur Tava fantāzija?Iet zemnieku puisis pa lauku pie mīļotās,un noplūc pa ceļam vajadzīgo puķīti.Un kāpēc lai tas nebūtu dadzis.Tais laikos puķu veikali nebija uz katra stūra.

savsem k. 17. apr 2012. 21:58

Neticu gan , ka dadžus un nātres kāds kādam dāvinajis ...

Mairita G. 17. apr 2012. 21:43

Man patīk sarkana roze-Es mīlu Tevi vairāk par visiem. Varbūt patīk nepieminēta puķe.Varbūt man būs.

Ineta L. 17. apr 2012. 21:40

Mairit, man sķiet, ka arī pa ķobi varētu dabūt!

Luk, jasmīns man tiešam patīk , īriss- jā, vajag taču, ...

Mairita G. 17. apr 2012. 21:35

Reakcija būtu neatkārtojama.Nav brīnums,ka stumtu to podu atpakaļ.

Ineta L. 17. apr 2012. 21:33

Man patīk ģerānija: iet pa ielu kāds un pēkšņi- bāc, ģerānijas podu iesprauž rokās... kāda varētu būt reakcija uz šādu jauku piedāvājumu?

Mairita G. 17. apr 2012. 21:28

Inet, tā tas ir.Puķu valoda katram sava.Citādi mēs visi staigātu ar atminējumiem pie sāniem.

Mairita G. 17. apr 2012. 21:25

Pujenes ir skaistas puķēs.Bet ir tāda dziesma.Es kapa nebaidos........bet nāk tik vecenes un stāda pujenes.Tāpēc reizēm viņas sauc par vecu meitu puķēm.

Ineta L. 17. apr 2012. 21:23

Mairit, nu tas tā "puķu" valodā, katrs var piefantazēt...

Ineta L. 17. apr 2012. 21:22

JOKS
Vecenīte,kura tirgo puķu pušķus uz ielas, saka garāmgājējam:
-Nopērc pušķīti- nedēļu stāvēs!
-Tiešām?!!!!
-....dod četrus!

Neesmu vecmeita, man nes pujenes uz vārda dienu, jo tad viņas zied un draugi zina, ka man patīk .

Mairita G. 17. apr 2012. 21:20

Ineta, man tas joks zināms rupjāks.Karalis liek tās puķes bāzt pēcpusē.

Mairita G. 17. apr 2012. 21:19

Pujene ko nozīmē nezinu,bet varbūt noder Purene- gaidi mani drīz.Pujenes jau nes tik vecmeitām.Tad jau kāda nozīme ir.

Ineta L. 17. apr 2012. 21:18

JOKS:
Latvietis, krievs un vācietis iet pie karaļa: grib precēt viņa meitu princesi Ļurku. Karalis saka:
– Atnesiet katrs savu mīļāko puķi!
Latvietis atnāk ar margrietiņu. Karalis liek apēst puķi. Latvietis apēd.
Nākamais krievs. Atnāk ar rozi. Karalis liek apēst. Krievs ēd, raud un smejas, raud un smejas vienlaikus.
Karalis jautā:
– Kāpēc tu raudi un kāpēc smejies?
Krievs atbild:
– Es raudu, jo nevaru apēst rozi, bet smejos, jo vācietis nāk ar kaktusu!

max m. 17. apr 2012. 21:14

Man arii patiik,baigàs bumbas!

Ineta L. 17. apr 2012. 21:12

Nezinu, ko nozīmē, bet man pujenes jau no bērnības, kad katru pavasari tas apravēju, iepatikās, un patīk vēl arvien, pilns dārzs ar tām!

Ineta L. 17. apr 2012. 21:10

Citronu varētu paturēt rezervē.... a, ja nu noder

max m. 17. apr 2012. 21:09

A,ja atnes pujeni..,ko tas noziimé?

Autorizācija

Ienākt