Mni deeli ar lieli,bet kad biju ciemos pie lielaaka un no rita vinu pavadiju uz darbu ar bucu un liku vina delam ar Teti pavadit...vinam patika tadas rupes.

Mates milestiba ir nenovertejama,izjuti to kamer ta tev ir.

Mammām jāprot ar gadiem mainīties,tikai diemžēl ne visas to prot.

man jau liekās ar tiem dēliem tās mammas ilgāk auklējās...meitenes jau vienmēr skrien savm vecumam pa priekšu:

un kad paši gribēsiet kur aiziet-būs labi,ka mamma mazbērnus pieskatīs,man ir pazīstama kundze,ko dēls izlūdza aiziet priekšlaicīgā pensijā-ir viens mazdēliņs un sieva gaida otru.Žēl ,ka mēs reizēm nepadomājam par nākotni-arī par to ,ka kādreiz varbūt saviem bērniem kritīsim uz nerviem

Nē nu labais ...vai gan tamdēļ viņa Tevi auklējusi   un ...skolojusi , lai Tu skraidītu pa pasauli bez šalles un mices galvā...ciet klusu   un ļaujies tai burvībai, kad kāds patiesi satraucies par Tevi

Mīļās mammas! Tikai viņu klātbūtnē vari ļauties mīlestībai bez kādiem nosacījumiem. izbaudīsi, kamēr varam!

Nu man tādas problēmas nav un varu mierīgi dzīvot...

Manējā samērā nesen pensionējās.Un tad sāku gan sajust,ka neko pats nemāku,ka visu man pasaka,kas un kā tagad jādara
Viņa atpūša.Tagad ir viena.Bērni kā putnēni visi pasaulē.Bet,kad kāds uzrodas,tad to gribās aprūpēt.Un tas ir saprotams,kaut reizēm sasmīdina

Mammas ir tās kuras vēl mēģina saglabāt ģimeniskās vērtības,kopējais pustdienu galds,tas apvieno ģimeni.Diemžēl tagad tā nav.

Mana māmiņa ir tieši tāda pati:)Atbrauc ciemos un tad izdod visas savas iespējamās rūpes, kas sakrājušās neesot blakus:D Bet es to visu pieciešu, jo zinu, ka viņa to dara tikai tāpēc, ka viņa ļoti mani mīl un grib, lai man būtu labāk:)

mūžīgi uzticīgas sievietes varbūt tikai divas - mamma un omīte

piedod mammai tās "pārliekās" rūpes - tās ir svētas.

Man arī labāk patīk aiziet pie savas mammas, bet, ja viņa ir pie manis, tad viņa nekur nejaucas. Mans māmuķis arī  ir foršs

..tikai atceries to, kad pats brauksi ciemos pie saviem bērniem!

Nu,ko es tev varu pateikt.Tu nesi mamma un tev to nesaprast.Cik es noprotu ari bernu tev nav.Zel bet to mes makam novertet tad kad vinas vairs nav.Tad mes saprotam ko esam zaudejusi.Man vienkarsi tevis ir zel.

zini - tagad es būtu laimīga , ja man šī kaitinošā mamma būtu ......
novērtē to , kas Tev ir , un pasakies katru mīļu baltu dienu , par to , kas tev ir dots

Armīn,bet tā taču ir gandrīz visiem,kuri mīl savus bērnus,ņem vērā vecumu un lūdz Dievu nodzīvot mūsu valstī līdz viņai. Atceries teicienu; Kad mēs augām,tā nebija. Ar vecākiem,ar retiem izņemumiem,kopā labāk nedzīvot.Gadi,Prāts,Atšķirsies vienmēr.

Zini, manējie zimburi gan nav vēl tik patstāvīgi, bet- par to ēšanu mums ir tieši tās pašas diskusijas. Man gribas, lai visi ir paēduši, tā pa smuko- karstyas pusdienas, vakariņas, lai attiecīgi kuņģi, kauli, prāti būtu veseli un kartībā.

Šai sakarā atceros ,kā mans pieaugušais dēls uz manām rūpēm,pat tagad īsti neatceros par ko,apskāva mani, pacēla gaisā,apgrieza ap sevi pāris reizes riņķī un teica,nu re mammu es jau esmu liels,Tev nav par ko uztraukties,nav,bet ,ja būs,tad Tu būsi pirmā,kas par to zinās,un nolika tā uzmanīgi maliņā . Tad nu tagad esmu to ielāgojusi,ka bērni arī izaug un kļūst pieauguši

Zobus sakodusi uzklausu mammas padomus, bet manējie zobus rāda, uzklausot manējos !