Tik daudzas reizes esmu uzdevusi sev šo jautājumu, tikai atbildes nav. Un kā sitiens pa galvu bija kāda vīriešu kārtas pārstāvja izbrīnīts jautājums - "bet kādēļ jūs pašas piekrītat? Ko tad jūs vēlaties saņemt, ja iepriekš jau zināt, ka neko nesaņemsiet? Kādēļ izvēlaties attiecības bez nākotnes tā vietā, lai mēģinātu atrast kādu ne tik bezcerīgu gadījumu?" Tajā mirklī es tiešām apstulbu un sāku taisnoties, izmisīgi savā prātā un atmiņās meklējot daudzmaz ticamus argumentus. Tobrīd es viņam atbildēju: "Izvēlas cilvēku, nevis tos apstākļus, kādi izveidojušies...", taču pēc tam es šai tēmai sāku pievērst uzmanību, raugoties no citas - objektīvas puses. Skatoties šeit saitā - milzums daudz precētu ļaužu, kuri šeit meklē kaut kādu savas nepiepildītās dzīves daļu.... Vai arī tie, kuriem lai arī ir tā otrā puse, tomēr ielūkojas - a ja nu pēkšņi? Kas vada cilvēkus šajā - pēc sabiedrības priekšstatiem noteiktā nepareizā attiecību virzienā? Nav jau runa par morālo kaitējumu, neuzticību, krāpšanu utt., bet gan tieša interese - vai cilvēks meklē sev sarežģījumus it visā? Tas jau ir kā kuģiem, kuri tīšām skrien uz sēkļa - varbūt paveiksies, bet varbūt ne....