kolīte, i-nets ir pateicīgs, lai trenētu sevī izturību, iepazītu cilvēku daudzpusīgo dabu...

tā sanāca...

Rihards arī atkārtojās bez mitas...prasās smadzenēm pēc skābekļa...marš laukā un beidz tās spēlītes te spēlēt

nu tad zvani viņam pati!

tad jau tai frizierei, kura plēš matus un šķēres vicina gar degunu ir stresaina dzīve ...mans novērojums... Bet par masieriem... ne visi ir relaksējoši masieri... man ir viena pazīstama, pie kuras eju 1x mēnesī un pēc tam jūtos kā salauzta... bet eju, jo viņa enerģetiski ļoti spēcīgi "saliek kaulus vietā" /briesmīgi jau izklausās, bet nezinu kā savādāk pateikt/ ...ir masieri, kas izmasē ostohondrozi utmldz., masieri ir dažādi kā jau cilvēki vipārīgi, tāpēc jāskatās, no kuras kādas vainas pāriet vai arī, kura vienkārši dod relaksu....

nu Amigosā nekas cits neatliek, kā uz visiem noraudzīties ar smagu aizdomu...kur nu pieskārieni...drīzāk jau bakstieni un grūdieni, jo redz kāds iedomājies, ka zin labāk un vairāk par visiem. Eh...nu nemākam viegli dzīvot un sadzīvot

tev laikam jau apnikusi mana izvairība, vai ne?

Zinātnieki izpētījuši, ka pat viegls glasts mazina hormona oksitocīna izdalīšanos, kas mazina stresa līmeni.. tapēc dažkārt jauks frizieris vai masieris uzdzen miegu

tu arī ar vieglatlētiku nodarbojies?

Energija arī.. bet cits frizieris to dara glāsmaini, nesteidzīgi, cits iedomājas, ka ķemme ir domāta matu plēšanai un ar šķērēm gar degunu vicinās tik drudžaini, ka nekāda pieskārienu burvīguma!  

hmm... ko tieši tu ar to gribēji teikt?

žurnālu vēl neesmu izlasījusi-bet tiešām ir tā -abi augstas klases masieri-ar vienu-momentāla relaksācija,pat snaudiens nāk-ar otru-sasprindzinajums...pierādīts vai ne-bet ir dažādas izjūtas  pie dažādiem pieskārieniem

drīzāk tie īsti nebūs pieskārienu vaina, bet cilvēku enerģija... katram tak sava tā ir un varbūt nesaskan...

Jasāk ar mazumiņu

Man svarīgi ir arī to cilvēku pieskārieni, kas frizē, manikīrē, ārsti, medpersonāls. Ir taču tā, ka pie kāda konkrēta friziera vairs nemūžam neiesi...

...tas ir iespējams tikai starp mīlošiem cilvēkiem un, tad tie kļūst viens otram par spēcīgiem psihoterapeitiem visās dzīves jomās... jo pieskārieni ir tikai mazumiņš, sākums uzticībai...

    kāpēc tik nekonkrēti?

Pārrunāt ar otru par to, ko jūti no dazādiem pieskarieniem, ka arī pastāstīt otram, ko jūti, pieskaroties viņam ..pie matiem, pie rokam, muguras utt. , man šķiet, ka tas daudz ko jaunu var atklāt, labāk vienam otru iepazīt, un darīt otram patīkamo. Lai nav negatīvā

nāk atpakaļ tikai tiem, kas raidīja negatīvu... tā kā ne visiem...

...un kā vēl izjūtam....tad kādēļ gribam,lai otram tas sagādā negarīvas sajūtas...kādēļ esam tik negatīvi....sliktais ta vairo slikto.....kur mūsu pozetīvās emocijas,kādēļ nedalāmies ar tām....vis tak ātrāk vai vēlāk atnāk atpakaļ pie mums pašiem...

lūk, pieskārieni ir daudzveidīgi un pat ļoti spēcīgi...