Medz teikt, ka starp milestibu un naidu ir tikai viens solis... Es to nesaprotu.. ka gan var ienist cilveku, kuru tu esi no sirds milejusi(is).... warbut ta nebija milestiba, bet tikai piekersanas?....varbut tikai parazitiska izmantosana?...
Atslegas vārdi: milestiba34035
Gan naids, gan mīlestība- abi ir asi kairinājumi nervu sistēmai. Un to nokrāsu- kas ir kas- mēs piešķiram paši.
Jā, dzīvē var sanākt tā, ka uz brīdi ļoti ienīstam cilvēku, kuru vēl nesen esam tik pat ļoti mīlējuši.. Kaut kas ir noticis, izdarīts, kaut kāda situācija izveidojusies, kas mums nav pieņemama... Un ir dusmas, aizvainojums, nesaprašana- kas kopā veido tadas izjūtas kā - naids. Cik ilgi , cik stipri, cik noturīgi- tas būs atkarīgs no konkrēta cilvēka nervu sistēmas uzbūves, rakstura, temperamenta..
Laikam tavos vardos taisniba ir,bet .......................
Te nostrādā egoisms,tāpēc tā sanāk.
jaa no naida lidz milestibai tiesam viens solis ienisti tik loti kadu kamer sats milet vinu
Ir tadi soli ko var izdarit milotais,ka tu vissu savu muzu,nespesi piedot,kur vel mile.Un,luk ari naidu nav ilgi jagaida.Jo tu dariji vissu,iespejamo,un neiespejamo.Bet gala rezultata,pateicibas vieta vins,ir parkapis vissus bauslus.Un paliek tikai naids.
Atkariiba-mees paartiekam viens no otra nevis no paartikas produktiem.Var ieniist,vienkaarsi atveras acis.
Gan jau uzzināsi.....Nāks laiks,nāks padoms.......
Tie tik vārdi- "ienīst". Ja ir mīlestība, to neizmest. Ienīst var tik ar darbiem, vārdiem. Jautājums, kuram no tā labāk?
Bez vārdiem jau ir precīzi noformulējis šo stāvokli, vienīgi gribas piebilst, ka jo vairāk esi Mīlestībā bijis atvērts otram, jo vairāk sāp, kad esi piekrāpts un naids ir tikai viena no pakāpēm uz toņu skalas. Ja nav Mīlestības, ja sevi neatver, nav arī sāpju...
Vienkārši neesi izdzīvojusi tādu naidu. Un labi vien kā neizproti, labi vien..Nedomā par šo. Ja mīli, tad ilgāk saglābā šīs jūtas. Lai veicas!
Tā mēdz būt, tikmēr, kāmēr cilvēks vēl nav nobriedis apziņā un nav izkopis sevī garīguma gudrību, -ko zem sevis nozīmē jēdziens mīlestība, viņā valda zemākie instinkti. Patiesa mīlestība nespēj būt ļauna un nenovīdīga, tā ir dāsna un laipna. Ja, protams, tas cilvēks ir otru mīlējis, tas nespēs nodarīt otram ļauna. Bet, u-vi, cik liela mūsu patmīlība, -tik liels būs tavs naids...
Naids un milestība atrodas uz vienas frekvences,ir vienādas energētikas, ja esi nepratīgi mīlējis,vari neprātīgi ienīst, liekas ka mīli,bet runājot žokļi saspringti,saspiesti,sejā veklās sāpju krunkas,,,,,,,un saku........... "Kā Es viņu mīlu". Naids sakas tad ,ja esi neprātīgi mīlejis bet partneris to nenovērtēja,līdz mīlas jūtas pārvēršas naida jūtās,,,,,,,,,,,,,tiešām viens solis mīlestība un naids....................bet kas tās par jūtam,,,,,,,
Kad kadu milam, tad skiet, ka milestiba bus muziga.... ta medz gan but, un netikai pasakas, bet reti.... Naidam ar milestibu naw neka kopeja, ja sirds, kura mileja, ir bijusi tira un patiesa.....
Mīlestība var kļūt par absolūto- ABSOLŪTO!!- vienaldzību. Tas gan. Jā- tajā no vienas puses- bijusi- kā saki- parazitiska izmantosana; tolaik; tā cilvēka nesaskatīta, diemžēl.
Tagad- tev var pieklārēt pilnas ausis, var atskaņot no rītiem telefonā ģitāras solo, var...........laikam jau visu, ko tikai vien var, bet- tevī ir tukšums- absolūts. Naids??? Kāds tur naids??? Tukšums ir tukšums un- vienīgi.