Nekaitini,tad radzinus neradis.

  Mmmmm, jā , būtība IR pamatos- mīkstos, siltos, piekļāvīgos dūmos...kurus uzpūšot izaug karsta liesma

Jānis vispār skaisti un patiesi raksta, kad neatsaucas uz citu domām... Cik patiesi viņš tam tic, tas jau ir cits jautājums... Bet pati būtība jau paliek pamatos... un skaistos, maigos, siltos... reālos... dūmos... jebkurā gadījumā....

Saprotams, ka savas atziņas, kuras ir ļoti stingras. Var būt dažādi izteiksmes veidi... deklaratīvi un radoša dialoga veidā. Ja raksta: jebkurš normāls cilvēks dara tā... tad  saprotams, ka tas, kurs nedara tā, ir nenormāls! Bet , ja ir tik stingra pārliecība, kāda jēga dialogam, tāpat katrs paliks ar savu pārliecību, jo pie tik striktas nostājas kompromiss nav iespējams.

Lai tev, Lauri, ir tā, kā tu domā. Man šķiet, ka perverss nevar būt tas, kas sagādā prieku cilvēkiem. Ja kāds tāpēc jūtas slikti, tad gan- jā, tas ir slikti, bet kamēr vien divi vai vairāki cilvēki jūtas laimīgi un ar to netraucē citiem- es tur neko slimīgu vai nepieņemamu nesaskatu.

        Es varu izteikt un izsaku tikai savu atziņu, bet par drīkstēšanu neko netiku pieminējis.
        Ja kādam pietiekami labi nefunkcionē kāda ķermeņa daļa, tad to nefunkcionalitāti aizstāj ar medicīniskajām masāžām.  
        Ja kādam pietiekoši labi nefunkcionē smadzenes un nerodas smadzeņu spēks kas iedarbojas un sakārto visas organiskās funkcijas, vai šīs funkcijas nespēj citu apstākļu dēļ aktivēties, tad to daļēji aizstāj ar PERVERSAJĀM MASĀŽĀM.

Bet kā var zināt, kas ir perverss vai izlaidīgs... kāds pateica vai zvēriņi tā nedara? Ja viena cilveka ģenialais prats to izdomāja(vadoties no sava dzīvē pieredzētā), tas nenozīme, ka cita cilvēka prātam tas jāpieņem ka aksioma, dogma.. Ja savstarpējas attiecības nenodara pāri otram, un šo cilvēku starpā tas ir pieņemami, tas nenozīme, ka visiem jadara tā. Ja vienam tas nav pieņemami, tad nevajag to darīt, bet deklarēt, ka visiem to nedrīkst darīt, tā ir ļoooti šaura domāšana, ...ir cilvēki, kuri pasauli redz tikai it kā sktītos tunelī.

Es , Lauri, nepiekrītu, ka dzīvē visam jābūt apzinātam un prāta spēka kontrolētam. baudas arī ir dažādas- ir bauda vērot skaistumu, bauda vārtīties rasotā zālē, bauda kailam peldēties mēnesnīcā, bauda otram sagādāt baudījumu...un vēl daudz kas cits- tās ir emocijas un tās bagātina prāta doto skaistumu. man liekas, ka viss, kas cilvēku bagātina, ir viņam derīgs un pasaulei vajadzīgs.

Tas taču ir tas prāta spēks, kas sakustina visu organismu, bet ne tikai vienus dzinuļus izlaidībai.

Katrs no mums ir apveltīts ar gandrīz neierobežotām spējām mācīties un radīt. Macās ne tikai praktiskas lietas."… prāta spējas pārzina ne tikai smadzenes, bet arī pa visu ķermeni izkliedētas šūnas… Ir jāaizmirst tradicionālā mentālo procesu, tostarp emociju, nošķiršana no ķermeņa" /piekrītu neirobioloģes Kandeisas Pertas uzskatiem-http://www.domuspeks.lv/doma-ka-leonardo-da-vinci/genijs-katra-no-mums.html/

Prāta spējas vairāk attiecas uz praktiskās dzīves lietām, prāta spēks būs tas, kurš dos ārā eneģiju ar jutekliskumu un nebūs vajadzīgas visdažādākās perversijas fiziskās baudas gūšanai atdalītai no apziņas un prāta spēka.

man gan, Lauri, liekas, ka pasaulē arī ierodas ar prāta spējām , tad izveido prāta spēku- bet viņš ir nožēlojams un sauss, ja sirds ir auksta...bet tās, protams, ir tikai manas domas.

        Priekšs macīšanas ir praktiskās lietas, zinātnes, bet pārējam vajadzētu būt dabas dotumos ieprogramētām, tik diemžēl tā nav, jo mums taču pat sekss jau lielākai daļai jāmācas. kā laizīt un citādi perversi gūt baudu, kura nav smadzenēs kopšs dzimšanas ieprogramēta.
        Būtu ideāli, ja uz pasaules ierastos dzīvot ar prāta spējām, prāta spēku un skaidru apziņu un mācīties mācītos praktiskās dzīves lietas.

Vispirms sāksim ar to, ka mēs nākam uz zemes mācīties un tad arī saistībā ar skaisto, ar attiecībām mēs gūstam pieredzi un no tā mācāmies.
Domājot, ka pretējais dzimums tiek dots tikai baudai, mēs dziļi viļamies. Kā jau teicu, sieviete paceļ sabiedrību garīgajā līmenī, vīrietis materiālajā. Lai dzīvē ko nebūt iemācītos, ir jābūt komunikācijai. Cits saka, ka dzīve ir mēslu bedre - viņš vēl ir akls. Cits saka dzīve ir skaista, es esmu laimīgs - viņš visu redz. Citi saka - pasaule ir ļauna, viņš redz to, ko grib redzēt. Es jautāju vienai vecai dusmīgai kundzītei, kur jūs esat redzējusi, ka labie iet un kliedz - es esmu labs. Sliktie vienmēr cenšas kliegt, tāds ir Visuma likums. Pavērojat cilvēkus, neviens nevar, lai kā gribētu, noslēpt sevī slikto. Pasaulē ir ļoti mazs procenct sliktā, bet tas ir nepieciešams citiem priekš mācīšanās.
Dievs teica kādam vīram - Tu esi sabojājis trīs mūžus, es Tevi pārcelšu uz elli. Vīrs atbildēja - bet Dievs, es taču visu laiku biju ellē...

Klausīties, skatīties, domāt- un, ja nevajag, nerunāt. Vai tā būtu dzīves atslēga?

Tieva dūmu strūkliņa skursteņa galā var liecinat, ka pavards kuras rāmi, nesvilinot, dodot gana siltuma un  mājiguma. Ir jāmāk ieraudzīt, ieklausīties, sajust... ja nemāki klausīties, vari izdarīt nepareizus secinājumus.

dūmu bez uguns nav visspēcīgākā ir gara uguns kura piemit patiesai mīlestībai silda visus

Kad vina slimoja-nepameta-saprotosas abas.Drikst ar dumiem!