Tā jau nemaz nav,ko pelnījušas to dabūnam.
Katrs cilvēks ir savas laimes kalējs
Un ja pieļaujam kļūdas un esam vīlušās,tad cenšamies no savām kļūdām mācīties.
Un es esmu atradusi savu laimi un tagad esmu laimīga,esmu mīlēta,lolota,lutināta un galvenais LAIMĪGA,KAD IR TĀDS CILVĒKS!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!     

Ko esam pelnijusi,to ari dabunam.

Ir arī otrs variants-nevis nemeklējam neko,bet aiz bailēm no vientulības paķeram to,kas ir pa rokai,saderīgu neko nemeklējot.Baigā loterija

.jā, es domāju ..ir daudzi, kuri nogurst..un vairs nemeklē neko1 Kurš to var pateikt, vai viņi rīkojas pareiz vai nepareizi?...
Katrā ziņā , domāju, ka nevajag salīdzināt iepriekšējās attiecības ar esošajām...un vajag laiku, lai tiešām otru iepazītu...nevis pie pirmā vārda, ko otrs pasaka ne pa prātam...mest visu pie malas un atkal doties meklējumos. Vismaz varu teitk no savas pieredzes, ka tas , kurš sākumā nemaz tā nepatika...iepazīstot, jūti, ka pamazām arvien vairāk saskati šī cilvēka pievilcību..Un ir arī otrādi, lielā sa'jūsma sākumā...ātri vien pārvēršas par asarām...!
Bet to, ka neviena sastapšanās nav nejaušība...tā tas ir!.Pasaulē nva nejaušību ..ir tikai cēloņu un seku likums!!

Dazam Britukam veicas.

Kamēr sēdēsi par to visu domādama,tev lemtais cilvēks paies garām.Ej un dzīvo.

Tā dzīve ir tik sarežģīta,ka nezini kad un kas tevi gaida...

....izbrienam caur lielām mēslu čupām....ilgais ceļš kāpās

Cilvēki saustarpēji saskarās, apmainās ar domām, strādā līdzās, -te visās saskarmēs radīsies viena vai otra kontaktēšanās, bet varam to saukt arī par saustarpējām  attieciebām. Vai es zinu savu mērķi, kāpēc manā priekšā šis cilvēks, bet ne tas....?