Jā ir bieži tā,ka materiālās vērtības ir pirmajā vietā,bet pēc tam cilvēks,droši vien dzīves situācija dikē,kaut ko tādu...vajadzīgie draugi...vajadzīgie paziņas,vajadzīgie darba kolēģi...

Mairi, aizmirsi piebilst, ja esi ko dzīve sasniedzis un no nepieciešamā pāri kas paliek, pabalsti tuvāko, lai arī tas var tikt uz pekām.
Pat baznīca sludina; atdod 10 daļu no nopelnītā ( kaut gan valdība mums atņem  lielāko pusi - LAUPĪTĀJI )

nu protams, kādam taču tas laiku pa laikam jāatgādina...
sabiedrībā vispār labi sadzīvo gan tādi, kuri to nezin, gan tādi kuri to zin, gan arī tādi kuri to zinot to ignorē, gan tādi, kuri to nezinot naivā neziņā stūrē tik pa dzīvi laimīgi ka kaut ko dabūjuši, sakrājuši uzcēluši -
un uz šie ļautiņiem arī tā pasaule balstās...jo filozofs var filozofēt tikai tad ja viņa vietā kāds kaut vai ēdamo sagādā,
cits jautājums, ka arī šis naivais un darbīgais ļautiņš var kļūt par filozofu un vai kādam vispār tas ir izdevīgi, ka viņš sāk domāt...
godīgi sakot mūsu ir tik daudz, ka varam atļauties visi to darīt

Alisei   

tadel ari gribas daudz un uzreizs ka dzivojam vienreizs

Lai,ka tur nebutu,katris dzivo ka vinam liekas vieglak,ertak.Un mainit nav musu spekos,lai ka mes to gribetu.

Nuja - pļuntusu vajag paceltu turēt ...

vo vo, kukuci, galīgi jau to latiņ ņiže pļintusa nevar nolaist..tad tak sevi necienīt būtu.

Samērībai jābūt samerīgai ...

uzraksti īsāk..vienā teikumā..īpaši man..lūdzu..

..var piekrist tam, ko rakstīji, ka ikdienā bieži piešškiram pārāk daudz uzmanības tam, kam nevajadzētu....un aizmirstam pašu svarīgāko..
Bet par to, ka dzīvojam vienreiz...es tomēr ticu reinkarnācijai!..ko nebūsi iemācījies šajā dzīvē, nākošajā ...tas būs jāapgūst!.
.varbūt tomēr pārdomāt katram savas dzīves galvenās vērtības?...tas nu katra paša ziņā!