samērība...

2. mai 2012. 21:53

Kā mums ir ar to dzīves patiesību......Dzīvojam tikai vienreiz....
Un automātiski tik liela cilvēces daļa šo terminu lieto,lai attaisnotu savu, ne vienmēr, adekvāto rīcību.Cik bieži mēs gribam paspēt visu un uzreiz.Piegrūžam savu ikdienu ar tik daudzām un ne vienmēr vajadzīgām lietām. Cik bieži mēs nespējam atsijāt patiešām noderīgas un svarīgas lietas, kas mums jādara vai jāpaveic. Jo šīs lietas taču ir tik pašsaprotamas....Bieži mēs novietojam savus tuvākos cilvēkus, savu sirdsapziņu, vai morāli vienā plauktā ar jaunu automašīnu, portatīvo datoru, vai jaunāko telefona modeli.
Kaut arī mums bieži vien vitāli nemaz nav nepieciešamas šīs smalkās lietiņas. Un dzenoties pēc šīm lietām mēs nogalinām sevī lielāko daļu tās cilvēcības, kura mūsos vēl mīt...
Un tik ļoti daudzi cilvēki kļust tikpat bezpersoniski kā šīs lietas, pec kuriem viņi ir dzinušies....
Bet dzīvojam taču vienreiz!!!

Atslegas vārdi: dzīve37967

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (11)

Dzēsts profils 3. mai 2012. 09:04

Jā ir bieži tā,ka materiālās vērtības ir pirmajā vietā,bet pēc tam cilvēks,droši vien dzīves situācija dikē,kaut ko tādu...vajadzīgie draugi...vajadzīgie paziņas,vajadzīgie darba kolēģi...

Ingrida L. 3. mai 2012. 08:39

Mairi, aizmirsi piebilst, ja esi ko dzīve sasniedzis un no nepieciešamā pāri kas paliek, pabalsti tuvāko, lai arī tas var tikt uz pekām.
Pat baznīca sludina; atdod 10 daļu no nopelnītā ( kaut gan valdība mums atņem  lielāko pusi - LAUPĪTĀJI )

inese i. 3. mai 2012. 07:05

nu protams, kādam taču tas laiku pa laikam jāatgādina...
sabiedrībā vispār labi sadzīvo gan tādi, kuri to nezin, gan tādi kuri to zin, gan arī tādi kuri to zinot to ignorē, gan tādi, kuri to nezinot naivā neziņā stūrē tik pa dzīvi laimīgi ka kaut ko dabūjuši, sakrājuši uzcēluši -
un uz šie ļautiņiem arī tā pasaule balstās...jo filozofs var filozofēt tikai tad ja viņa vietā kāds kaut vai ēdamo sagādā,
cits jautājums, ka arī šis naivais un darbīgais ļautiņš var kļūt par filozofu un vai kādam vispār tas ir izdevīgi, ka viņš sāk domāt...
godīgi sakot mūsu ir tik daudz, ka varam atļauties visi to darīt

Inta J. 2. mai 2012. 23:37

Alisei   

Valdis m. 2. mai 2012. 23:03

tadel ari gribas daudz un uzreizs ka dzivojam vienreizs

Vineta K. 2. mai 2012. 22:26

Lai,ka tur nebutu,katris dzivo ka vinam liekas vieglak,ertak.Un mainit nav musu spekos,lai ka mes to gribetu.

savsem k. 2. mai 2012. 22:22

Nuja - pļuntusu vajag paceltu turēt ...

Dzēsts profils 2. mai 2012. 22:13

vo vo, kukuci, galīgi jau to latiņ ņiže pļintusa nevar nolaist..tad tak sevi necienīt būtu.

savsem k. 2. mai 2012. 22:01

Samērībai jābūt samerīgai ...

Dzēsts profils 2. mai 2012. 21:58

uzraksti īsāk..vienā teikumā..īpaši man..lūdzu..

Alise .. 2. mai 2012. 21:56

..var piekrist tam, ko rakstīji, ka ikdienā bieži piešškiram pārāk daudz uzmanības tam, kam nevajadzētu....un aizmirstam pašu svarīgāko..
Bet par to, ka dzīvojam vienreiz...es tomēr ticu reinkarnācijai!..ko nebūsi iemācījies šajā dzīvē, nākošajā ...tas būs jāapgūst!.
.varbūt tomēr pārdomāt katram savas dzīves galvenās vērtības?...tas nu katra paša ziņā!

Autorizācija

Ienākt