Ugunssārta roze

2. jūn 2012. 08:29



Tu man rokās liki
Ugunssārtu rozi ,
Vēlot man tik ugunīgai būt !
Mulstu es : "' Cik maz tu mani zini,
Ja tu tādus vārdus vari izsacīt ;
Tu pat nenojaut , ka manā sirdī
Karstās liesmās ugunsrozes plaukst ....
.....   .... smaržu dāvājot tik Viņam vienam ! "'
            

02.06."'12
/ S. Grasmane /

P. S : Brīvas sievietes stāsts , bez koķetērijas .

Atslegas vārdi: Attiecības38715

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (16)

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 18:59

Burvīgi un skaisti!   

Vineta K. 2. jūn 2012. 13:10

  

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 12:50

Skaisti !   Man arī patīk !

Frēzija v. 2. jūn 2012. 12:41

  ...... maigi sārtas rozes .... ar visu laimes putnu .......
        ..... man patika šīs it kā klusās rindiņas .....
             Paldies par jauku dzeju, vēlot patīkamu sestdienu!


      Man patīk šīs krāsas samtainais maigums ......


Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 11:55

Kā sestdienā pienākas !

Sandris X. 2. jūn 2012. 11:35

Amigoss šodien vienās rozēs !

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:39

Pat tad, ja teiksi un skaidrosi vārdiem, ka mīli citu, kaut viņš ir neārstējami slims ,
veselais cilvēks to nesapratīs, uzskatīs , ka trumpis tomēr ir viņa rokās.
Sirds neizvēlas cilvēkus pēc viņu veselības .... stāvokļa . Tā vai nu mīl vai nemīl . Par to ir šis dzejolis : nejūtību, sevis pārvērtēšanu...

Ineta L. 2. jūn 2012. 09:31

Uzmanība ir trenējama. Ne katrs ir vienādi no dabas uzmanīgs un "ar trešo aci" redzošs. Sievietēm nez kapēc gribas, lai tas mīļais vīrietis visu pats nojauš no mūsus zemtekstiem, mājieniem.. bet ta notiek ļoti reti, tikai, ja abi ir ļoti uzmanīgi vai arī ilgi kopā ir būts. Uzmanība tāpat kā atmiņa prasa regulāru treniņu!(tie, kas ilgstoši meditē, tas padodoties labā, otra emocijas nojauš utt.)

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:26

Katrs dzejolis ir rakstītāja sirds un dvēseles spogulis . Tas nav jāuztver kā pilnīga patiesība. Tie var būt arī maldi, strupceļš... Tā ir saruna ar sevi ... un bieži ar vēl kādu citu . Tas ir iekšējais monologs , kuŗā ļaujam arī kādam piedalīties kā klausītājam.
Tā ir sevis meklēšana, iepazīšana ...  īsi sakot , process !

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:16

Sirdij, mīļie , vispār ir jābūt ugunssārtai - atsaucīgai, reaģējošai uz visu, kas notiek mūsu dzīvē.
  Ja iestājas pagurums, arī sirds maina savu krāsu  .
Mēs bieži (!?) ejam caur šīm fāzēm - ar kritumiem un cēlumiem ....
Ja gribam otram tuvoties , vajadzētu just, uz kāda viļņa cilvēks atrodas.  

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:14

Katram savs skatijums uz dzīves notikumiem....mēs jau nezinam vai mūsu ir tas pareizākais

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:07

Pret dažādiem cilvēkiem mēs atveramies dažādi : citi ir jutīgi ( pamana , kas notiek otra dvēselē ) , bet citiem var pat vārdiem stāstīt un izskaidrot, bet veltīgi ; viņiem liekas , ka viņu redzējums , skatījums ...ir tas pareizākais .
  

Ineta L. 2. jūn 2012. 09:05

Uh, tie klusie ūdeņi!!!

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:03

un vēl ugunssārtu sirdi:)

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 08:35

Reizēm tas nemaz nav tik vienkārši !!!

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 08:33

Labi ir,kad ir vienīgais,bet galvenais neiztēloties ,būt patiesai!

Autorizācija

Ienākt