Kā bērza sulas
2. jūn 2012. 13:40
Tu piezvanīji man :
kā bērza sulas
dzīvība sāk manī rosīties
un grib no asins dzīlēm
ārā izlauzties ....
Tu teici...runāji
Un smējies...
Un dziesmu dziedāji par Raunu ...
re, sārtums sabiris man vaigos
kā zemeņogas meža piesaulē ...
Tu ciemos aicināji...
Un karsti lūdzi tevim piezvanīt ...
dej manas kājas
rīta rasas čībās ...
Tavs zvans kā pavasaris
Manu sirdi skāris.
14.05."'12
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Attiecības38715
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vineta K. 2. jūn 2012. 19:45
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 18:49
Ineta L. 2. jūn 2012. 14:03SG- o, par to "pārāk smaga" biku smiekliņš sanāca... bet domas turpinājums atkal romantisks!
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 13:58Labi jau ir,kad uzzvana.
Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 13:57Turpinājums : "" Es tevi klēpī neņemšu
/ Tu pārāk smaga !!! /
Zem rokas tā kā līgavu
Es tevi vedīšu
Caur sava dārza kokiem ziedošiem-
Lai ziedu smarža tavos matos līst
Kā dzidras bērzu sulas sārtā māla krūzē...
Maija V. 2. jūn 2012. 13:47pavasarim...
Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 13:46Arī tā var raisīties prieks !
Ineta L. 2. jūn 2012. 13:44Jūtas, ka kaut kas Tev krūtīs no tā zvana dikti uzgavilēja!