Nezinu vai tā būs gudrība ... bet pēc kā skrien tie skrienošie, cik zinu no sevis esmu skrējis pēc tāpaša miera ... dumi , kaut gan var apstāties un iet izbaudot to.

Kur gudrība, kur dumība...abas vienādi smalkas dāmas...Un nezin kāpēc vienu atzīstam par visur gaidītu, bet otrai roku negribam padot...sak, tā otra vienmēr kaimiņa mājās dzīvo, ne manējās....

...svarīgāk jau liekas tas ar kādu regularitāti atkārtojas šīs atgadīšanās...ja nav kļuvušas par sistēmu,tad ok

Tev taisniba.BET,NEVIENMER IEKLAUSAS.Bet milestiba nekur nepazudis.Vai,nu vina ir,vai vienkarsi nau.Bet iluzijas ir vienmer.

Ar gadiem nāk pieredze. Gudrs cilvēks to uzkrāj un saprātīgi liek lietā. Bet ar mīlestību, laikam, ir tā kā ar laimes spēli - lielo laimestu vismaz vienreiz dzīvē katrs var dabūt.

...ja ātri skrien,kurpītes var nodilt.....var paklupt un sasisties.....var nepanākt un tikt tikai pie aizdusas....

Stāvošs mērķis vai nestāvošs, liberē...   , ja pesonība patīk, tad plinti ne krūmos!