...ir katrs laimīgs....var jau visur meklēt vainīgos ...var jau gaidīt,ka sapratīs un pažēlos....var vienkārši pieņemt visu,kā ir....un būt laimīgam...nu kaut vai tā pat vien.....laime tak naudu nemaksā....to no dzīves varam ņemt cik vēlamies....tā pietiek visiem un nekad neizsīkst....smeļot to no neizsīkstošā avotiņa,ko sauc par dzīvi.....avots būs dzidrs un pārpilns,kamēr mēs vien dzīvosim....
Atslegas vārdi: attiecības38711
....ne tikai noliegs,bet spēlēs un izliksies,lai pažēlo.....laimīgie bieži,citiem liekas garlaicīgi.....
Katris pats ir savas laimes kalejs.Te vainigo vienkarsi nav.
...par varēm varam
Kurš tad labprātīgi noliegs, ka negrib būt laimīgs?
...varam, varam..
...varam izsvēlēties,būt laimīgiem vai nē.....to mēs varam....
Nomirt var izvēlēties
Neviens nevar izvēlēties piedzimt,ne nomirt...
Neviens nevar izvēlēties piedzimt,ne nomirt...
Nezinu, vai nāve kādam šķiet briesmīga, drīzāk baidāmies nomirt mokās.
Par to vainošanu piekrītu.Bieži tas ir spontāni.
Vai tā, Ineta?
Cilvēku uztrauc nevis pašas lietas, bet gan uzskats, kāds valda pār šīm lietām. Tā, piemēram, nāve nav nekas briesmīgs, jo tad jau arī Sokratam tā būtu šķitusi briesmīga. Briesmīgs ir tikai pats uzskats, ka nāve ir briesmīga. Tāpēc ikreiz, kad mēs sastopam kādus šķēršļus vai uztraucamies, vai skumstam, netieksimies vainot kādu citu, bet vainosim paši sevi, proti, savu uzskatu dēļ. Neizglītotie parasti savās nelaimēs vaino citus; iesācēji – paši sevi. Gudrie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi. Tie visu pieņem tādu, kāds tas ir.
Gribam mainīt to, ko nespējam un iegūt to, kas nav mūsu... Epiktētam japiekrīt šai ziņā..
...tad kādēļ neiespējam tanī pietiekami daudz laimīgi būt....esam tak tik laimīgi cik paši to gribam....
Atskaites punkts- tagadne... Protam, ka var aizbildinaties, ka dzīve īsa, mūžs tik garš.. bet tā vārdu spēle tik.
Ineta,no kura punkta skatoties......
Aleksandr.. bet neviens nav teicis, ka dzīve ir īsa... tagadne- lai mācītos, nevis gražotos, tas man šķita nozīmīgi...
Īsie ceļi jau nekur tālu neaizved
Inetas uzdūrienam, garš ceļa posms......
" Ir lietas, kas ir mūsu varā, un ir lietas, kas nav mūsu varā. Mūsu varā ir mūsu uzskati, tieksmes, iekāres, vairīšanās, proti, itin viss, kas ceļas no mums pašiem. Mūsu miesa, īpašums, slava, amati, proti, itin viss, kas neceļas no mums pašiem, nav mūsu varā. Itin viss, kas ir mūsu varā, pēc savas iedabas ir brīvs; tas nav nedz aizkavējams, nedz iegrožojams. Itin viss, kas nav mūsu varā, ir nevarīgs un verdziski atkarīgs; tas ir gan aizkavējams, gan atņemams.
Ja nu tu to, kas pēc savas iedabas ir verdziski atkarīgs, turēsi par brīvu, un to, kas pieder svešam, uzskatīsi par savējo, tad atceries, ka tu atdursies pret šķēršļiem; tevi māks bēdas un uztraukums; tu žēlosies kā par dieviem, tā par cilvēkiem."
("Epiktēta rokasgrāmata"
"Tev tika dota pagātne, lai kļūdītos, tev tiek dota tagadne, lai mācītos, un tev tiks dota nākotne, lai viss izdotos."
Uzdūros šai frāzei netā...