Rīta dzestrumā acis ir spriedzē
Meklēts tiek viss,bet neatrasts
Rasa man pēdas kutina,mazgā
Stārķis klabinot vēlas ko teikt.
Kāpu smiltīs daudz svešu pēdu
Dažādus tekstus lasīt var
Priežu aromāts kutina nāsis
Čiekuri kritušie guļot tik smej
Liedāgā apsēstos,lūkojos jūrā
Dungoju meldiju,kas zināms vien man
Dzeltenais ripulis augšup sāk kāpt
Iesāku dienu tā savādāk.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Uz zeltainu krastu simts gadu
jūra vuļņus vels.
Uz zeltainu liedagu smiltīs kāds
zeltainu dzintaru smels.
Uz zeltainu krastu-pēc atkal gadiem simts
varbūt
kāds burinieks ienāks liedagā....
Pēc gadiem...varbūt simts
kāds neticami mīļš šai krastā
mani sagaidīs"
Ko lai es vēlos?
- Visa man ir gana:
Debess un zeme,
Un saule mūžam mana.
Atveru acis;
balta gaisma lejas:
Izstiepju roka;
Tāle visur smejas.
Gaismā un tālē
Brīžām pats sev gaistu,
Radīdams pasauli
Jaunu un skaistu...
Vienu tik sūti,
Viena vēl par maz;
Sirds nemiers kā saule
Lai iedegas!
J.Jaunsudrabiņš.
Burvīgs dzejolis!