Pacel acis pret debesu zilgmi,
Kur mākoņi kā dūnas peld.
Ieskaties tur un dari to ilgi,
Ja sirsniņa sāpīgi smeldz.
Domās veido košu mākoņu gammu.
Un daļiņu no tās paņem sev.
Izveido pūkainu pasaku vannu,
Ar siltām domām tā jāpieber.
Šķīvī mākoni ielikt vari,
Izgaršot,nobaudīt mēģini to.
Pēc laimes tam jāgaršo labi,
Pēc apslēptā prieka tik savādo.
Spilvena,segas vietā mākoņus liec,
Sapņi tik tīri,saldi,mīļi būs.
Un tici,ka dzīvē viens Tu nepaliec,
Jo mākoņu domas apvienos mūs.
Atslegas vārdi: dzeja18358
feins mocīC!
...vingrinājums sevi Atbrīvot ... -Aizmirst to kas vilka lejā.
miilji un bezpaliidzigi...))))
Kāpēc lai palikt dzīvē vienam,ja apkārt ir tik daudz jauku cilvēku.
Skaisti!