Plīst uz laimi

14. jūn 2012. 18:08

Saplīst krūze,izlīst viss,

Vārdu krājums dubultīgs.

Lauskās meklēju,kur mana miss,

Joprojām esmu iejūtīgs.

Lasu lauskas, laizu dziru,

Vārdu krājums nemainīgs.

Minu mīklu- un neuzminu,

Sāku justies nelaimīgs.

Turu vārdus,lasu domas,

Uguns plaiksnī- nenorimst.

Lūdzu,-mainam lomas!

Dusmām reiz ir jānomirst.

Mana roka Tavos matos ieslīdēja,

Acis iemācijās runāt.

Sirds kā tāda pielīdēja

Pieglaudās Tev tuvāk.

Atslegas vārdi: dzeja attiecības3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (1)

Dzēsts profils 14. jūn 2012. 21:21

Trauks saplīsis,- saturam vajadzība pēc satvara...

Autorizācija

Ienākt