Vienu rītu ofisa virtuvītē iešaujas viena no manām kolēģēm un ar baisu indes devu balsī prasa: "Kur tad Linda?"
Es neko, maisu kafiju un atbildu: "Lindai zilā lapa, vīruss esot" .
Un tad tik sākās, mana kolēģe piesarka kā biete, izboza acis un siekalām šķīstot sāka brēkt:" Kāds tur vīruss, maucība tikai, to tik vien zinot kā ar precētiem vīriešiem gulēt!!!".
Es pēc tās tirādes, kuru noklausījos, ne jau es viens, mierīgi pajautāju: "Ko tu cepies? Vai tad tavs vīrs ir aizšļūcis pa kreisi? Kad aizšļūks, tad varēsi bļaut, uz to tev būs pilnas tiesības".
Ja ar skatienu varētu piebeigt, es jau būtu nomiris, bet saņēmu tikai iznīcinošu šņācienu: "Pats uz sevi paskaties, visiem brunčiem pakaļ siekalojies!!!"
Uz ko es atbildēju: "Ka man vienalga, precēta, šķirta vai citādi brīva, ja nāk, tad ir dabūjama un punkts". Es gan drusku piepušķoju, bet gribējās redzēt vēl kādas dusmu pārejas formas
Un vispār , bērnudārzs, cilvēks slims, guļ mājās, ja ārstniecības nolūkos ( sekss palīdzot pret iesnām), neguļ viens, tad kāds tur ārstniecības režīma pārkāpums , bet ar ko gulēt, tā ir katra paša darīšana. Vismaz es tā domāju.
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38715, privātā dzīve0, skandāli.0
Ta uz mums neatiecas.Katris dzivo ka,var,vai mak.
tik pazīstama situācija...bet var dzīvot pavisam mierīgi,ja tam visam nepievērš uzmanību,bet dzīvo tālāk savu dzīvi
"Merlezonas baleta" otro cēlienu gaidi tad, kad darbā atgriezīsies slimojošā Linda... un gan jau kāds " labvēlis" no kolektīva vidus būs pastāstījis- kurš un ko brēca un bļāva..
Dusmīgā kolēģe patiešām saņēma savu devu adrenalīna un arī- kaifa- izlādējoties šādi. Ja viņai patiešām tik dikti būtu svarīga visas tās situācijas morālā puse - tad jau ietu pie tās slimās dāmas un skaidrotos tur.
Kā rikoties savā privātajā telpā- ar ko gulēt, ar ko negulēt, kam vispār virsū neskatīties- tā ir katra paša personīgā izvēle un lēmums.
Nu,ja,es ar tā domāju,katra paša darīšana,ar ko un kā slimot
Reālu fragmentu publiskošana,
tomēr būtu jāsaskaņo,
kaut sajūtās,
ar iesaistīto personu...
/kad nav par ko paņirgt/
Patiesībā, neattiecās, bet vai tad kāds to ņem vērā?
Viens ir patenkot, otrs ir pasniegt visu, kā neapšaubāmu patiesību. Kad aprunātā kolēģe atgriezīsies darbā, tad tik gaidi jaunu traci
Šķiet, ka Sandris ir tuvu patiesībai. Pašapliecinaties, otru noliekot, tas ir sava veida savas neizdevušās pers.dzīves kompensējums. Priecajos, ka man nav tādas kolēģes..lai gan mēdzam patriekties un kādreiz arī "melni" pajokoties.
Kaut kā tak to orgasmu jādabū ! Vismaz citus noliekot , ja savādāk nedabū !
Tas ir pilnīgi tādu personu garā, kurām citu privātā dzīve ir daudz saistošāka par savējo.
Vaja rakstura atri pielip sis kaites daudzi tadi