Jà,bet ne pashlaik..,amigosà sézu jau no vakardienas,spéka nav,bàrda izaugusi,nu piedod..

Max!!!!!!
Tu zini- ok- iedomājies- konkrēti!!!!!!- nostiepu jau savu velo līdz lejai; un tad- sāku smieties- vienai, no- it kā- nekā!!!!!!; tas ir tik jautri- reizēm!!!!!!!

Paga- uztaisām šovu- es gribu Tevi; velo- lai pagaida- ienāku iekšā un- uzvelku vissmukāko veļu!!!!!- nu ir man tagad tāda!!!!!!- un- man- vienalga- kur Tu- Aizokeānijā, iekš France........bla..bla..bla....Tev būtu interesanti palasīt????? Publiski, Max????? :P

Man arii bûtu interesanti palasiit

3 stundas ilgs laiks, lai izdomātu, spriedze rimsies, bailes pāries.

Es, Ineta, gribēju būt tā, kas esmu; un- rakstīt no jauna- man uzrādījās: pēc st. 3 un cik vēl tur......traki jau žēl, ka sabijos pati sevis; jo- pēc tām stundām.....būšu rimusi, zinu. Protams- domas un emocijas iekšā jau tās pašas- bet- vai prasīsies laukā???? Nez vai..

Man ar patīk, nav samudžināts kaut kas par augstām matērijām, viss no sirds

Ingrīd, par Tavu blogu gan žēl... kamēr ieslēdzu pārdomu pauzi, jau zudis.

....nebaidos ne trokšņa, ne- augstuma; īstumu?????- te vajag?????

Lielākā daļa taču tikai muld kaut ko; atvainot- tiem- kas ir paši. Aiz to jau teicu Tev- visu cieņu.

Ja man nebūtu kļūdu,tad kādam liktos,ka man ir taisnība,bet bailes var būt no augstuma un trokšņa-pārējās bailes ir iedomas.

......bik nokļūdījies ar ceriņiem un narcisēm :D; tagad- lai jasmīni piesmaržo visu.

/.....uzrakstīju blogu, pa laikiem ilgiem, un- dzēsu; man viss sanāk k-kā pārāk personiski; sabijos atkal....Tu- malacis!!../

Man patiik labs, jûtams viiriesha rakstiits!

Nav viegli spriest par cilvēku ar kuru nav būts kopā priekos un bēdās,smieklos un asarās.

GRIBI TEIKT, KA ESMU SLIKTA?