Ko atnes jauns rīts,Tu prasi man?

Un acīs lasāms ir izmisums.

Rīts atnes gaišu domu,

Ja gaišs pēc dabas esi pats.

Ko dienā gūstu es ,ja smejas tā,

Un acīs redzams spīgums.

Tā draugu pulku sauc ,kas apkārt zib,

Un augstu emociju vilni sasniegt grib.

Ko vakarkrēsla iedos man,

Vai mēnestiņu ,zvaigžņu pulkā?

Sirdsmieru,siltu ,maigu roku un skūpstu,

Kad zvaigznes jābeidz skaitīt man.

Kas naktī notiks manos sapņos,

Ja vispār tādi manim būs.

Jo vārbūt Tavi buramvārdi,

Aizvilinās reiz pasakā abus mūs.