Sākās viss ap pulksten pieciem,
Tuviem tāliem,mīļiem viesiem.
Devām bučas, spiedām rokas,
Vainagi uz galvām dodas.

Šašliks,desas siers un našķi,
Savests grozos,maisos plaši.
Dzejas rīmes,panti asi,
Atskan dziesmās ļoti plaši.

Svētku noskaņa ir jauka,
Galu gāla Latvju tauta.
Muzons ielikts gramafonā,
Šlāgers skanēs pamatfonā.

Cilvēks cilvēciņu tausta,
Puisis meitai brunčus rausta.
Aliņš puto krūzēs košās,
Šņabis saliets glāzēs spožās.

Dūmo šašliks,salāts griežas,
Sarunas jau notiek tiešas.
Šogad paparžziedu daudz,
Citam priekā zobi klaudz.

Es kā malējs teikšu tā,
Jāparauj būs ratatā.
Nolūkoju pašu Līgu,
Pievilkšu tai šonakt stīgu.

Ņemu sieru,kausu alus,
Jāsāk kabināt būs galus.
Meičai vainags galvā likts,
Un pie sāniem ir jau tikts.

Sāku pļāpāt ne pa jokam,
Vilinu līdz tālam kokam.
Meitēns parakstās ar prieku,
Tā ar viņu projām tieku.

Aiz tā lielā resnā koka,
Nerātna kļūst labā roka.
Ložņā,tausta ķermeņdaļas,
Likās, ka nav daudz man vaļas.

Skuķis ķiķina un smej-
Labāk alutiņu lej!
Lai var noreibt grēkā šajā,
Un, lai bauda mūs te vajā.

Papardziediņš sārti košs
Jūtos feini,jūtos možs.
Kas tur bija un kas nē,
Pamostos es vārtrūmē.

Viesi sešos dodas projām,
Cits uz mājām,cits uz kojām.
Neredzu es savu Līgu,
Laikam devusies uz Rīgu.

Plaukstā skatos savā skaudri,
Kaut kāds numurs-dzied vai raudi.
Ak tu dieviņ -mī un žē,
Tas ir Līgas mobīlē.

VISIEM HEIJĀ!