Nevienam nesaprast tos vārdus,
Kas klusi pāri lūpām slīd,
Un sapnis tikai ilūzija bija.
Laiks aizver vārtus,
Noklaudz slēģi....
Kāds raksta sarakstu ,aiz strīpas,
Kur sen jau zudis ir mans vārds.
Un dažu brīdi liekas tā,
Vai vispār viņš tur bija?
Atslegas vārdi: milestiba34035
...bija, bet vairs nav...
Vēsture paliek...un tu esi tās liecinieks.
Labi jaskatas-vins bija un bus-un nekur nezudis.
Un tad kad nebūs neviens pēc kā tiekties
Nebūs jēgas vairs pirkstgalos stiepties
Pēc tukšuma debesīs meklēsi kādu
Kādu ko pats tu sev izdomātu
Vienmēr- tu saki „nekad” pirms vēl reiz
Zaudēt- kad sevi sev pats neizbeidz
Vienmēr-nesoli vairs it ne ko
Vieglāk- ir tad kad sev pats nemelo
Bet kamēr tu pasaulei ļausies vai liegsies
Kāds vienmēr par tevi raudās un smiesies
Vienmēr kāds tevi turēs un saistīs
Pa īstam vaļā neatlaidīs
Vienmēr- „nekad” jau nav „nemūžam”
Mēs paši jau tie kuri sevi gūstam
Palaid nu tagad sevi pa vējam
Atrodi to ko nemeklējam....
........
Un iedzimts Kleptomans...
Ir un bus ,un vins tur ir
Man tàpat bija ...........un viss
Informacija Andas kundzei...
Atraitnis,nevaru spriest.
Lai gan dažreiz skaisti,bet sapņi vienmēr ir tikai ilūzija
Negribetu but rupjchss!sapnoju ,kad gredzens pirksta,a pamodos,otrajas paduses...
Nebija,tā bija tikai iluzija!