tada gadijuma, jadefine vards gudrais, jo vins ir izgajis gludu skaistu celu, bet ,mulkis pabijis leja un macijies no savam kludam...
mulkim mulka laime. arii ta saka.

..nu domāju, ka '"tīši" nu gan nevajag izaicināt dzīvi,
Gudro Liktenis vada pa dzīves celiņu, muļķi vazā pa ciņiem un grambām...

dARI KA UZSKATI PAR PAREIZU.

Viss jau būtu jauki un labi, bet- man arī tā " spēlēšanās" gluzi neiet kopā ar " dzīvi".. Katram gan tas savādak sanāk, bet varbūt var arī- izzināt, iet to  aizaugušo ceļu nevis spēles pēc, bet gan- tādēļ, ka gribas redzēt- kas tad tur īsti ir... tā no sirds un patiesi.  

Iet savu ceļu- tīkamo, un kurš teicis, ka tam jābūt taisnam un gludam? Hei, skatītāji- šis ir mans ceļš, pa smuko!!!

tas loti priece!  

Man ļoti patika. Kā par mani. Pie sevis lai ir ceļš- uz īstajām mājām...Paldies!

ar uzskatiem ir tapatas, ka ar gaumi, par tiem nestridas, jo katram ir sava patiesiba un izpratne par dzivi...
kads visu laiku cikst un stridas, jo nav apmierinats ar savu dzivi.
otrs uztver visu nenopietni, jo velas dzivot vnk bez problemu dzivi.
un varbut ir vel kads, kurs izbauda katru mirkli, jo ir redzejis, ka apkartejie aiziet(nomirst), tpc rekinas ka katra minute ir svariga, un noziimiga.
runajot par liekvardibu, padoma par katru reizi, kad ar kadu striidies, vai tad striidi nav liekvardiba un tuksa runasana, tpts ka tgd, klusesana ir zelts.

Lai vai kādas nozīmes ir vārdam paspēlēties - tas tik un kopā ar vārdu "dzīve" - parāda nenopietnu attieksmi pret dzīvi.
"Mājup" tas simbolizē galamērķi - mājas cilvēkam nozīmē vietu, kur var atpūsties, vieta, kur justies starp savējiem un drošībā. Un ja "mājup"jāmeklē ceļs - tad cilvēks ir nomaldījies.
Ja autors kaut ko grib teikt citiem - tad lai saka citiem saprotamā veidā, pretējā gadījumā - ja nav ko teikt citiem - paklusē. Tukšvārdība un liekvārdība.

teiksim ta, viss "skaistakais' musdienu fakts ir tas ka valoda ir izkroplota liidz pasam sirds dzilumiem, un ja tu palasitu vardnicu tu konstatetu cik talu no istas musu valodas mes esam.
Ista valoda ir skaista un vardu pilna, bet musdienu ir tuksa izsusinata lidz pedejam, un ja tiesi nepasaka neviens neko nesaprot.
Ta nav sedesana pie enciklopedijam, ta ir valodas macesana. ;)

Lai izprastu katru dzejoli, nepieciešama kaudze enciklopēdijas?
Īsts talants atšķiras no  "masveida augstskolu ražojumiem"!
Īsts talants atrod tieši tos vārdus, kuri paši sasniedz sirdi bez tulkiem.

Tā atkal ir viena mūsu laikmeta kroplība - "literatūra, māksla, mūzika stiprā puse..u.t.t" - māksla, literatūra, mūzika - tikai izredzētiem?
Ja raksti, dziedi, zīmē - vienalga ko dari - dari tā, lai aiziet lidz sirds dziļumiem jebkuram. Tikai tād tā ir īsta māksla.

vardam paspeleties ir dazadas nozimes, ja literatura ir stipra puse tad to saprot, ta nav bezatbildiba bet ta ir dzives izbaudisana, un lausanas visam extraordinarajam, nevis pelekajam, taisnajam celam ar baltajam linijam. Ta ir drizak bezatbildiba.
majup, ir fraze, lai teikums butu nobeigts ar dzilu domu. Aiz katra varda ir dzilaka doma, ta ir jaizprot, un pirmkart ir jamak iet pareizo dzives celu.
viena debes puse - atkal atkartosos, ja literatura ir stipra puse sapratiis, viena puse no dzives cela, viena abola puse, viena cilveka dala/puse, viena debess puse- visas sis frazes nozime, ka katrai pusitei ir sava otra dala, jeb pozitivajam otra puse ir negativa, tpts debesis ir saskeltas divas dalas, un sis ir tikai sakums stasta.
Deretu, palasit literaturu un pajautat sev, ko autors censas pateikt, jo katrs vards ir dzili izvelets ar ipasu domu. ;)

Jāāā...
Ja cilvēks ir tik bezatbildīgs pret savu dzīvi, kuru tikai vienreiz dzīvo..."...Ļaujiet man paspēlēties ar savu dzīvi..."
pirmais teikums ir galīgi "garām",
"...Pat ja es apmaldīšos, ļaujiet - mums visiem jāatrod savs īpašais ceļš mājup..." -
labāk būtu - ja apmaldīšos - atpakaļ atvediet..., bet vārds "mājup" - norāda ka, ir jau apmaldījusies, vai mirt taisies. Ja ir cits skaidrojums - uzraksti.
bet tekstam ieliktu citu virsrakstu, neatbilst - drīzāk piemēra pēc - Ļaujiet man savu ceļu iet...