Bailes...
16. dec 2012. 18:14
Ir dienas, kad mes paliidzam pasi sev, un ir dienas, kad vieglak ir palidzet citiem.
Cilveka butiba vel lidz sim nav izprasata, reizem vienkars smaids spej mainiit dienas emocijas, bet reizem skiet, ka siena kuru celam laika gaitaa ir satricinata, un mazaakais troksnitis to sagrauzs, ka piemeram negaiditas emocijas.
Seit rodas nesaskanas strap pratu un sirdi. Bet vai viss butu vieglak, ja sekotu sirdij - ta cilveki medz teikt. Un ja nu prats ir stipraks par sirdi un dzives pieredze parspej sirdi. Cik interesanta ir musu dziive, ja vien mes visu zinatu, bet atkal tas butu garlaicigi.
Atbildes ir it visur, tikai mes pashi baidames no tam. Mes baidamies risket, jo neesam tik stipri - baidamies ka nokritiisim un salauzisim pedejo ceriibu. Tik loti censamies satureet visu vienaa, bet tad negaidot pati dzive izspele kartisa, lai mes sanemtos.
Vai izveleties celu, kurs ved uz laimi, vai celu, kas iet apkart visam grutibam?
Sii ir musu viss lielaka miikla, tanii pashaa laikaa viss skaistaa!
Atslegas vārdi: Milesana1
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Guntars x. 16. dec 2012. 19:59Cilvēks cilvēkam mīkla , kuru atminēt nav viegli .
Ineta L. 16. dec 2012. 18:42Veselam cilvēkam nav raksturīgs bezjēdzīgs risks. Cik bieži cilvēki sadara glupības, īpaši jaunībā, klausot kaut kādai "sirdsbalsij", ķerot "adrenalīnu"!!! Rozā brilles un viss prātiņš "apakšstāvā" Ne jau nesaskaņas starp prātu un sirdi un neklausīšana sirdij ir pie vainas, cilvēks vienk. neanalizē sevi, neizprot sevi, nevēlas pa lielai daļai izprast, kapēc viņam ir destruktīvās emocijas, kāpēc viņš netiek ar tām galā, darbs ar sevi ir nepateicīgākais un grūtākais, īpaši, kad pats mēģini un beidzot arī ieraugi to "skabargu acī"..
Gita i. 16. dec 2012. 18:28
Tā gan-
Mes baidamies risket, jo neesam tik stipri - baidamies ka nokritiisim un salauzisim pedejo ceriibu.