Siena no neziņas

19. jūl 2012. 12:41

Tēls,ko radi savās domās,

Mēdz reizēm pietekt sevi.

Es salieku vārdus somās,

Un dodos meklēt Tevi.

Ar cieņu uzrunāju Jūs,

Bez uzticības nav nekas.

Atklātība apvieno mūs,

Bez tās ir tikai pasakas.

Ar solījumiem nebārstās,

Un lielība ir nevietā.

Roku žesti neskaitās,

Jo viss tas notiek saulrietā.

Kas veido neziņas sienu,

Krīze,attālums vai mīts.

Tā drupinu mūri ik dienu,

Vai vakars tas vai rīts.

Atslegas vārdi: dzeja attiecibas3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Dzēsts profils 19. jūl 2012. 16:02

Elva, tu esi prātīga domātāja. Tikai kad viens ilgi, ilgi stāv sienas vienā pusē, bet otrā ir tikai kņada...?????

Elva E. 19. jūl 2012. 14:50

Neziņas sienas var sadrupināt tikai tad, kad dara to no abām pusē...

Kurzemniece E. 19. jūl 2012. 13:19

Paņem kaltiņu drupināšanai ,ar cēlām domām vien nepietiks.

Elitá K. 19. jūl 2012. 13:15

jo mazaak par cilveeku zinam,jo vairaak shaubaamies! DZEJA PATIKA!..man

Autorizācija

Ienākt