Vajag dzīvot tā lai uz tavām bērēm cilvēki runātu cik skaisti tu biji savu dzīvi nodzīvojis.

Rakstot blogu, nevienu brīdi neaizdomājos par slāvu tautas izpratni, ka skaisti dzīvot- tas ir naudīgi uzdzīvot.
Nē, skaisti- tas ir tā, lai pašam prieks un apkārt sev redzi skaisto, nevis ieciklējies uz negatīvo!
Ja ir tas negatīvais, kas nak virsū, bieži vien negaidīts, tad kaut vai izdari lūzumu savā dzīvē, sevī, piespied(iesākuma tieši tā, ar piespiešanu).. nepaliec tai žēlastības ubagotaja stāvoklī, tas ievelk ka purvā un kuram tad nervi turēs savā tuvumā tādu īdētāju ciest.. Atrodi pozitīvās īpašības sevī un saki, ka vari to..,to.., un to..!

Valera, tad nu gan jauatklājums..visi tā dara.. neesam jau garīgas būtmes, lai pa gaisiem lidinātos.
  Iļi narkomani sortir ņe poseščajut?

ti srjosj

ZZ-galvenais lai nebūtut vienalga- tas ir tas, ko čīkstetājs grib panākt attiecībā pret sevi.. bet cita izjūtas, sajūtas, dzīve, problēmas un prieki viņu visai maz interesē. Ja sāp, tad viņam sāp vairāk, ja naudas trūkst, tad čīkstulim trūkst vēl vairāk. utt.

Ja nebūtu naudas- tāpat kāds atrastu par ko pačīkstēt- būtu tik gribēšana un patikšana tā darīt.. Cilvēki ir tik dažādi- vieniem nepatīk čīkstēt un tas liekas bezjēdzīgs laika tēriņš, citiem- ar maizi šamos nebaro, dod par kaut ko pačīkstēt..  Nu neprot viņi savādāk- justies labi, saņemt uzmanību un ievērību-- bet tā to visu gribas...  

Ja finanses atļauj,tad dzīvot skaisti nav nekādas problēmas.Ja finanses dzied romances,tad nemaz tik rožaina dzīve arī neizskatās.

dzive butu loti jauka ja novaktu tadu sudu ka nauda

galvenais lai nebūtu vienalga   

Katris,var veidot dzivi ka vinam patik.Bet,diemzel ir veiksmigi cilveki,kuriem viss iet no rokas,bet ir tadi kuri gruti cinas,un protams neiztikt ar tadiem kuriem viss vienalga.Tad,dzivosim,ta,lai vissas ieceres piepildas,bet parmeriga bagatiba,nevienu nav darijusi laimigu.

Pie čīkstēšanas var viegli pierast un tad čīkstēt par visu ko pat par to, par ko tu agrāk nemaz nevarēji sevi iedomāties čīkstam. Tā padarot dzīvi nepanesamu gan sev, gan citiem.

Ineta 11:20

Izlasīju vienu rakstiņu, kur autors pa jokam ierosina izdot likumu par žēlošanās aizliegumu L-jā :laugh (http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/88351/aizliegt-zelosanos-ubago-ne--muzice):
"Bija tik pierasts redzēt vecu žēlu kukažiņu, kura ik dienas, uz celīšiem stāvot vai sēžot uz Vecrīgas centrālās ielas, mango naudu no garāmgājējiem. Žēlu un ļoti žēlojamu. Sirds sažņaudzās garāmejot. Sirmi matiņi, bezzobaina mutīte, sīks kalsns augumiņš un bēdu sastindzinātā seja. „Latvieši bāreņu tauta!” – šo tēlu itin labi varētu nest tantīte. Cits vēl ejot garām nodomā par nepieklājīgi mazām pensijām, cits, sodīdamies: „Kur skatās valdība!” iemet taukam kādu latiņu. Bet ārzemniekiem viņa bija viena no Latvijas vizītkartēm. Kopā ar pārējo ubagu armiju, kuri bija iecienījuši Vecrīgu.
Vakar nogāju garām tantītei un nobrīnījos – parastā žēluma vietā manī modās kas gaišs. Kas noticis? Tantiņa tā pati, sēž turpat, trauciņš naudiņai tas pats, bet uz celīšiem burtnīca un grāmata. Ieklausos – viņa klusā balstiņā dzied. Mazāk dzirdētas tautasdziesmas. Lai nu kā ar muzikālo dzirdi, bet būtiskākais – visvairāk dzied viņas acis un seja. Mīļumā, asprātībā, vitalitātē. ""
Beidzam pīkstēt un žēloties!

http://www.youtube.com/watch?v=Dgb_08TglMY&feature=related
Neraudam, pasmaidam!

ZZ, tās gaudu dziesmas tiešām apnīk... it kā var saprast to bēdumāsu/bēdubrali.. bet visi uzmundrinājumi, mierinājumi viņam nav vajadzīgi, kā zirņi pret sienu atlec... Pašam jaizsāp sava sāpe.. dažs tā visu mūžu cietēja lomā nostaigā, > dzīves stils un vajadzība pēc pažēlošanas. "Redziet, cik man slikti, citiem tā nav, MAN ir vissliktāk!"

labāk pieņemt to kā ir nekā smilkstēt visu laiku par kaut ko neizdevušos