Cik gan mēs paši varam būt stipri . Līksmot savos priekos un raudāt  tad, kad nejūtam pamatu zem kājām.
Visapkārt liekas, ka kāds uz tevīm lūkojas. Noskata katru tavu neveiksmi un noskauž katru tavu laimes mirkli,kaut nezin kam esi bijis spiests iet cauri,lai būtu kaut mazumiņš no laimes sajūtas.
Man vienmēr bija licies,ka esmu patiesi laimīga - man viss ir kārtībā - 2 kājas, 2 rokas... viss kustās kā vajag.... Tomēr dziļi sirdī kad esi viens - tas viss šķiet pārāks par dotībām, ko dāvājis Dieviņš.
Es zinu it kā visa dzīve priekšā...
Nedēļa ,kas pagāja bija vētrainākā pēdējo gadu laikā...
Katra vieta man atgādināja kādu laimes pilnu vai ciešanu pilnu notikumu, kādu dienu no pagātnes ar kādu....
Es spēju ticēt,ka varbūt kādreiz būs lemts...
Lemts atkal satikties un viens otram acīs skatoties atkal un atkal no jauna mīlēt.... Bet zinu,ka sapņiem kas saistīti ar Tavu vārdu nav lempts īsteniem kļūt...