Es vienmēr stāvu ārpus pelēkā pūļa un ar to lepojos,jo tie kuri stāv šajā pelēkajā pūli nekad nebūs savdabīgi un nekad nebūs atšķirīgi,un nekad nebūs personības,jo vienmēr būs tie apkārtējie cilvēki, kuri noteiks visu kā darīt un ko nedarīt.
Vai tu stāvi ārpus pelēkā pūļa vai tajā iekšā?
Radošs cilvēks ir tas,kurš visu tiecas darīt ''nepareizi''.Tu nekad nebūsi radošs,ja iesi ''pareizo ceļu'',jo ''pareizais'' ceļš ir tas,kuru ir izdomājuši citi.
Atslegas vārdi: attiec0
...vīrieši- ar savu vienīgo pareizo individualitāti...- būt par harēma galveno....
...ar ko kurš var paspīdēt...sievietes te pārsvarā ar savām gaudu dziesmām....
...Tā ir tikai dzīve- cik trauksmaina tā bijusi un ir!
Nesaki, ka pelēkie nav atraduši savu Gaismu...- viņiem patīk tā- blāvā...sevī pašos.
" Nepareizi" vai " atšķirīgi" par katru cenu tiecas darīt ne jau radošs cilvēks, bet gan tads- kurš līdz kaulu smadzenēm baidās būt nepamanīts un nenovērtēts.. Un tad tā ir personīgā spēle- nevis radošums un pārleucība.
Nespēt saskatīt apkārtesošajos cilvēkos ko krāsainu un interesantu, bet redzēt tikai fona pelēku masu- arī ar to nav ko īsti lepoties- tas rāda tikai to, ka personībai ir problēmas ar pašvērtējumu- ir vajadzīgs zemaks fons - uz kā varētu izcelties..
Patiesībā- mēs esam visi gana līdzīgi un katrs ar kaut ko mazliet atškiramies no apkārtējiem, ja to negrib vai nemāk saskatīt- kur nu vel - novērtēt- tad ir patiešām psiholoģiski grūti..
Nav nosodāms tas, kurš māk būt oriģināls. Pelēcība sastopāma tur, kur mūs nepieņem, atliek tik pieskaņoties taij.. Un, kad esi iekšā tajā, tad to tā vairs neuztveri, -savs vienmēr būs labāks. Atliek retorisks jautājums, vai vēlamies pielāgoties vai labāk tomēr nepazaudēt savu identitāti, cenšoties pieskaņoties? ...
Ideja par radoshu personu protams ir laba,bet man kaut kà nepatiik,ka tik krasi nodali "peléko pûli",un "nepareizos",kàdi kritériji?
Es tik maksimàli varbût izteicos liidz 20 gadiem.
Tas "pelékums" ir driizàk redzams no tàlienes,pieejot tuvàk atklàsies daudz jauku kràsu gandriiz ikkatrà.
kurš ta ir definējis to vienīgo pareizo ceļu?
un kur būtu robeža starp radošumu un mērenu idiotismu?
Ja tā sadali, tad vairāk izskatās, ka ar redzi, tausti, dzirdi un citiem maņu orgāniem nav viss kārtībā, ka nevar saredzēt katrā indivīdā personību
Noteikumus cilvēks izgudrojis sensenos laikos, lai kā sociāla būtne spētu savā starpā komunicēt un izpausties tā, la neapdraudētu citus.