Dažiem cilvēkiem pie mums šeit uz zemes varbūt nav lemts būt ilgi. Daži te ir tikai kā caurbraucot, var arī būt, ka viņi savu dzīvi dzīvo ātrāk par mums pārējiem. Viņiem šeit nemaz nevajag palikt simts gadu, lai piepildītu savu sūtību. Viņi to paveic ātri un uzreiz. Šie cilvēki mūsu dzīvē ienāk tikai īsi, lai mums kaut ko atnestu, kādu dāvanu, kādu atziņu, palīdzību, kuru mums tieši vajag, kaut ko – un tas ir iemesls, kāpēc viņi uz īsu brīdi, kā garāmejot, pie mums atnāk. Viņš tev kaut ko iemācīja - par mīlestību, par došanu, par to, cik svarīgs kāds cilvēks var būt, un tā bija dāvana tev. Viņš tev to iemācīja un tad atkal aizgāja. Varbūt viņam nevajadzēja ilgāk palikt, viņš taču savu sūtību piepildīja, un tad viņš bija brīvs tālākam ceļojumam, jo viņš bija ļoti sevišķa dvēsele. Bet dāvana tev paliek uz visiem laikiem.