Varbūt tiešām ir tāds brīdis,kad vairs nevajag uzbrukt dzīvei,bet aizsargāties no tās kā no senas,uzbāzīgas darudzenes.
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Ai, Mairit, pietiks strādāt, ņem atvaļinājumu(manējais neiet vēl uz beigām ), braucam uz jūru..vēl jau sola no Āfrikas karstumu!
Inet,tad jau atvaļinājums iet uz beigām. Bet ja nopietni,dažreiz ir liederīgi paskumt.Žēl nebijušās vasaras.
Mairit, nezinu.. vienk. man ar ir grūtsirdība piemetusies, lai gan neesmu nogurusi, esmu atvaļinajumā..
Ineta,vai tad ir pilmēness?
Sonja,es jau atpūšos.Un par darbiņu jāpriecājas.
Varbūt mēness fāzes jokainas patrāpījušās...
Atpūties un dzīve atkal būs krāsaina.
Maija,tieši manas domas.
Sonja,atpūtīšos un rīt visu skatīšu citādā gaismā.Bet melanholiskais noskaņojums reizēm noder,jo pārdomā dzīves vērtības.
Mairita,gad jau nakts izgaiņās skumjas un rīts nāks cerīgāks..
Tad jau neesi gluži viena kā koks Parasti jau mīļie satraucas vairak kā vajadzetu, bet- tur neko nepadarīsi.. Varbūt tiešām visas melanholijas un noskaņojuma pamatā ir elementara pārstrādāšanās un pārgurums....
Sonja,ir jau blakus mīļi cilvēki,bet satraucas vairāk kā es.
Maija,balvu jau gribas labu,bet,ak vai,reizēm tā izdara savas korekcijas.
Saprotu, ne vienmēr var atpūsties tad, kad tas ir nepieciešams. Vai tad n u tā ir , ka nav neviena , ko aicināt palīgā vai atbalstam..
Uzbrukt..aizsargāties...varbūt labāk vienkārši pieņemt to,kā balvu un iespēju,lai arī ko tā sniedz
Līga,ne velti tā skrien laiks,ka melanholiski skaties kalendārā un gaidi atkal auksto ziemu.
Laima,tā jau ir.Esmu mazlet pārgurusi,un tikai.
Sonja.pagaidām daudzas lietas kārtojamas,ka par pauzi nevar būt ne runas.Tā pietrūkst blakus cilvēka,kas vismaz atbalsta.
Šodien izlasīju,ka ironija un melanholija ir mūsdienu dzīves mākslai visai raksturīgas parādības
Ja atcerēties , ka tas ir pārejoši , tad tas arī pāriet ātrāk !