..Daži cilvēki ātri ienāk mūsu dzīvē.....un tikpat ātri no tās pazūd...Šķiet, ka esi satikusi sev kaut ko dvēseliski tuvu, bet tā arī šī apjausma ..paliek neatradusi sev mājvietu otra dvēselē...Nav nejaušību, nav nejauši satiktu cilvēku....tikai , vai vienmēr spējam saprast šī sastaptā cilvēka vēstījumu?!...varbūt , ka ir kāds mirklis palaists garām...kāpēc tomēr "neuzcēlās"..tilts no viena pie otra..?...varbūt nemaz nevajadzēja???..
..
Atslegas vārdi: doma23287, mīlestība34035, dzīvē38617, attiecības38715, cilvēks416
Viss ir atkarīgs no tā ko mēs paši vēlamies no otra saņemt...
Piekrītu ka citi ir kā meteorīti paradās Ī un pazūd, citi atkal izpeld pēc laika... jo atbilde var būt pavisam vienkārša -- mēs tanī laikā nebijām gatavi saņemt informāciju.../piekrīti?/
Var būt vienkārši jāsēž un jāklausās, nevis kā Poiša skriet un lidināties pa gaisiem!!!!
Kaut gan katram savs!!!!!
..jā, Līga, tā ir kad cilvēks grib par visu varu iegūt to, kas viņam nemaz nav paredzēts..tā ir gadījies, kad nesaskati zīmes, kuras tiek dotas..., ka nevajag..
Jā,reizēm nesaprotamus gājienus ar mums izspēlē Liktenis,bet tiešām esmu pārleicinājusies par to,ka ne vienmēr mums ir vajadzīgs tas,ko vēlamies.
Nu nezinu,nezinu. Varbut daleji es tev piekristu.
Tev taisnība, Vasilij, atraitnis ir vislabākais variants!
..Jā, Soņja..varu Tev piekrist...Reizēm jau liekas, ka būtu sanācis, bet.dzīve ir pierādījusi pretējo!
Kas ir gājējs , lai iet...tam tā jābūt!
Andas kundze piesaista ar informaciju par Korejas iepirkumiem-loti ieintreseja.Vaditaja
Tadel rodas sakritibas-japrot atrast.Atraitnis.
Dzīve nav mazais bērns un šo to dara arī gana saprātīgi Ja cilvēks ir ienācis kāda dzīvē- pabijis tur brītiņu un devies tālāk- tad - abi divi ir paņēmuši viens no otra to būtisko, ko nu varēja... Visticamak, ka - ja tas atnācējs būtu palicis- nekas prātīgs tālāk nesanāktu- būtu gana daudz domstarpību, dažādību, pretrunu... Jauši vai nejauši tas tā notiek- tur gan grūti spriest... reizēm tā, reizēm šitā.
Tas laikam tāpēc,ka katrs no viņiem domā,lai tas otrais pasper solīti priekšā pirmais.
...laiva!!...-piebraukā kad vēlies...., kamēr otrā krastā skurstenis kūp
Ja reiz tā upe pa vidu, jo neesat no viena krasta.
Dzīves skolā ikviens satiktais cilvēks kaut ko iemāca , kopēju tiltu nebūvē ar kuru katru satikto .
Ja jaunībā zinātu,bet vecumā varētu....
Visi jau nevar palikt - vietas nepietiks ...
Nevienmer notiek tas ko mes velamies.Tad jau labak lai tas notiek sakuma neka beigas.Istas atiecibas nekur nepazudis,un garam neaizies.
...lkm, tiem kam vajadzēja, tie satikās, uz palikšanu ?, ...tas atkal cits stāsts, ...bet tiem, kam vajadzēs, tie noteikti...satiksies, un kopā...būs...
notiek tas,kam jānotiek.
.... ienāk un atstāj tikai pēdas ..... siltas atmiņas, vismaz man tā ir, kaut vai, ja pārtop negatīvajā ... es cenšos saskatīt pozitīvo, tas laikam no bērnības ...... kā pasakās ..... uzvar labais
Sieviešu loģika ir neizprotama ..