Es savās domās Tevi gleznoju tā-
Smaids uz lūpām bērnišķīgi sārts.
Acis nogurušas ,bet alkstošas.
Alkstošas pēc patiesa drauga,
Drauga ar mīlas grozu pilnu.
Mati pland vējā,jo dabiski tie,
Skaloti avota ūdenī.
Asariņa ir sāļa,
Ne tā kā jūras ūdentiņš,
Bet manai mēlei tīkams.
Plaukstās daudz ceļvežu,
Kas neraksturo neko,
Jo tiem es uzlieku savas plaukstas.
Balstiņa no dabas dota-nesamākslota,
Ar siltu elpu,bet es vinu nedzirdu.
Bet sirds- sirds ir karsta,kas dauzās nejēgā.
Ja es Tevi apskaušu- tā mitēsies plosīties,
Jo daļa no Tevis ir manī!