Sapnis nav nogatavojies

7. sep 2012. 20:15

Vai dāvanas liktenis pasniedz,
Un saraut mezglus var tas.
Kad augstāko punktu sasniedz,
Tad pilnība visur izliekas.

Izšķirti,atdalīti,svešāki mēs,
Vakars izsmērēts uz stikla.
Dzīve kopā savest nepaspēs,
Tu joprojām smalka,bikla.

Es par princi pārvērsties varu,
Pils ar ziediem rotāta būs,
Gaidu Tevi jau desmito gadu,
Mūžīgā asara neizžūs.

Ak,princesīt,no pasaku valsts,
Kurp dodas mūsu sapņu zirgi?
Tu apbrīnas vērta un dzīves balsts,
Kā polārzvaigzne sapņos mirdzi.

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Lana V. 7. sep 2012. 21:55

Visiem šodien tik skumji rakstās ...

tamara m. 7. sep 2012. 21:03

Mēs protam caur smaidiem klusēt
Un sniedzam viens otram roku,
Katrs savā pasaules pusē
Apmetam dzīves loku.

Nav salkano runu par Gauju,
Par ievām un rudens lapām.
Ar jūtu uzplūdu strauju
Vairs dvēseles nesakapāt.

Pēc liktens belziena smaga
No tumsas mēs atkal saulē,
Un pašiem no sevis tagad
Pa atmiņai jāizkaulē.

Stāvam viens otram pretī,
Kāds zemi pa vidu graiza.
Nez kurš no mums laipu metīs
Pats pirmais pāri šai aizai?
    Arvīds Skalbe.

Dzēsts profils 7. sep 2012. 20:39

  

Autorizācija

Ienākt