šī dzīve
mirklis dotais mūžībā
kā smilšu graudiņš
jūras krastā iegūlies
un vilnis savā skrējienā
to aizskalo
lai krastā dzītu jaunu
un ļautu izdzīvot
jau citu likteni
pa kādai pēdai
iemīti tie dziļāk zemē tiek
tad gaida vilni nākamo
lai spētu piecelties
un tā tas turpinās
un nav tam gala
vien noturēties gribās
gājumā šai straujā
un nepazaudēt sevi
citus ceļā nesamīt
šī dzīve
mirklis dotais mūžībā
un mēs kā ciemiņi
kas baudām mirkli šo...   (Sandija...)