Ja varētu,
Es tevi rokās paņemtu
Un tā kā bērnu mīļi šūpotu,
Un brīnumjaukas dziesmas tevim dziedātu :
Par tavu skaistumu,
Par tavu iecietību ,
Kad raujos es uz
Pasaulīgām vietām :
Tās apjūsmoju ,
Dzejā apdziedu ...
Kad reizēm tevi tā kā sīknaudu
Pret lielām banknotēm es tevi mainu ...
Bet , mīļā , ieskaties tu manā sirdī :
Vai redzi tur kaut sīku nožēlu ,
Ka šūpulītis mans
Ir tavā zemē kārts ;
Ka siltums tavs
Kā mātes villainīte
Ir gadiem ilgi mani sildījis?
.... ..... ..... ......
.... es savu vaigu tevim piekļauju-
kā māmulītei kādreiz bērnībā.
11. 09. "'12
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: mīlestībā34035
Man patiik,skaisti,esot projaam noveertee LV briiniskiigo skaistumu un juuru,bet par cilveekiem parunaasim citreiz.
Katram savs domāšanas un izpratnes līmenis . Es savējo nevienam neuzspiežu , bet arī nepieņemu neko primitīvu, vulgāru, aizskarošu ...
mana dzimtene ir mammas stakle izklāta vectēva būvētā gultā. līdz 16 gadu vecumam tajā gultā arī gulēju - totāli precīzs apzīmējumam dzimtene. viss pārējais ir zaļā zeme. man tur, mazsalacā, vēl joprojām pie priedes pienaglots basīša grozs rūsē, fiksi veidots no bērnu trīsriteņa feļļa. tā ir dzimtene. par ko jūs te jūsmojat, man galīgi nav saprotams.
Zeme un Valsts , izrādās ne viens un tas pats jēdziens.
Mana mīlestība , visgaišākās domas saistās ar Latviju kā Zemi , ne Valsti , jo pēdējo veidojam mēs paši - cilvēki, kas kļūdās, manipulē, krāpjas....
Dzimteni nekas nevar aivietotBet kamer bus pie varas tada valdiba kurai rup tikai sava lapklajiba,majas nebrauks,lielaka dala cilveku.
tas bija Tavām bērnības taciņām....avotiņam, no kura iztecēji pasaulē!
Paldies !