Viss tik gaišs un viss tik tīrs,
  Tā doma mani neatstāj.
  Es biju un esmu bagāts vīrs
  Jo skaisto ļaunais neapklāj.

  Nevajag ne asaras,ne vārdus,
  Viens vienīgs skatiens visu teic.
  Nu nevēlos tik bieži tādus,
  Un vaimanas reiz jāizbeidz.

  Tu manim kā bērna māneklīts,
  Bez kura mutē garša rūgta.
  Kā zaķēns vilka nobaidits,
  Tu slēpies pie manis neuzlūgta.

  Tas smaidiņš jālaiž rikšiem vaļā,
  Un nebrīnies ,ja cits tos dāļā! (A.K)