Pienāk sirmais vīrs un lūdz,
Savu pāridarītāju sūdz.
Grūti man,jo tukšs mans maks.
Stāsta kā tas viņam dzīvi zags.

Iedod latu-dzeršu alu,
Dzeršu daudz,lai var darīt galu.
Nav man māju,badojos,
Un par bērniem sērojos.

Garšs ir manas dzīves mūžs,
Saimnieks mani kapā grūž.
Nav vairs darba,arī naudas,
Ubagot,lūgt nav jaudas.

Aiziet vīriņš klanīdamies,
Un par dzīvi lādēdamies.
Rīkojos es apdomīgi,
Dodot latu likumīgi.(A.K)