Manai dzejai noslēpumu nav.

Lasi to un jūties pats.

Cik dažādu domu,viedokļu sagremot lemts

Tik svešādam reizēm nākas būt.

Apēst ,baudīt dzīvi,izjust brīvi,

Tas viegli nenākas man,

Tik tāpēc,ka jorojām Tu ,

Lolota,mīlēta -Tu mana

Blondīnes,brunetes acu zilgmes,

Vēršas pretim man,

Bet es kā pālis zemē iemiets,

Turos pie Tavām domām.,

Tās mūsu abu-nevienam nezināmas,

Skūpstu maigu nevienam netulkojamas.(A.K)